Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas pagājušonedēļ atbalstītie grozījumi Enerģētikas likumā, kas paredz atlikt dabasgāzes tirgus liberalizāciju līdz laikam, kamēr netiks radītas alternatīvas gāzes piegādes, jau izraisījuši karstas debates, bet precīzu iecerēto likuma grozījumu ietekmi to apstiprināšanas vai noraidīšanas gadījumā uz gāzes lietotāju maciņiem neuzņēmās prognozēt neviens no Dienas aptaujātajiem politiķiem un ekspertiem.
Likumprojekta atbalstītāji norāda, ka sasteigta liberalizācija var izmaksāt pat vairākus simtus miljonu latu un, kā uzskata Saeimas deputāts Dzintars Zaķis (Vienotība), arī izraisīt gāzes cenu kāpumu pat par 20-50%. Pagaidām nav plāna, kā cīnīties ar šāda sadārdzinājuma sociālajām un ekonomiskajām sekām. Pretinieki oponē, ka, atliekot liberalizāciju, Latvija tomēr var zaudēt. Liberalizācijas atlikšana aizbaidītu investorus, kas tirgū varētu ienākt pēc 2017. gada, un tādējādi ievērojami pagarinātu Gazprom faktiskā monopola termiņu, ļaujot tam noteikt cenas, uzskata sabiedriskās politikas centra Providus pētnieks Reinis Āboltiņš.
Saeimas komisija, pamatojot savu lēmumu par liberalizācijas atlikšanu, norāda, ka izvēlējusies ekonomiski izdevīgāko risinājumu. "Saskaņā ar LG aprēķiniem, ja Latvija veiks izmaiņas likumdošanā, lai sakārtotu to atbilstoši ES direktīvas prasībām un savām uzņemtajām saistībām pret LG akcionāriem, ieguvums Latvijas tautsaimniecībai ir mērāms simtos miljonu. Iepazinos ar šiem aprēķiniem, un ir jāatzīst - šie skaitļi ir pamatoti," uzsver Ivars Zariņš (Saskaņas centrs).
Viņš uzskata, ka sasteigtas liberalizācijas atlikšana ir reāla iespēja samazināt elektrības obligātās iepirkuma komponentes pieaugumu un siltuma izmaksas, tādējādi vairojot tautsaimniecības konkurētspēju un mazinot maksājumu slogu iedzīvotājiem, kā arī uzņēmumiem. "Turklāt LG aprēķinos nav iekļauti izdevumi, kas Latvijai būs jāsamaksā LG akcionāriem par privatizācijas līguma neievērošanu. Tiesvedība, kuru par līguma neievērošanu sāka bijušais LG akcionārs Ruhrgas, Latvijai izmaksāja vairākus miljonus," skaidro I. Zariņš.
LG atzīst, ka precīzāki aprēķini, cik varētu izmaksāt uzņēmuma sadalīšana, nav veikti. Tomēr LG preses sekretārs Vinsents Makaris norāda - sākotnēji jārēķinās ar izmaksām līdz 10 miljoniem eiro, turklāt nav pamata cerēt, ka esošajos apstākļos liberalizācija tiešām radīs konkurenci.
Dz. Zaķis, kurš prognozē, ka sasteigtas liberalizācijas iespaidā cenas varētu kāpt par 30-50%, skaidro, ka šādu cenu kāpumu ļauj prognozēt gan pieredze elektroenerģijas tirgū saistībā ar Latvenergo sadalīšanu, gan iespējamās izmaksas tiesvedībā ar LG akcionāriem. Deputāts uzsver, ka precīzākas aplēses būs iespējamas, kad ar konkrētu risinājumu klajā nāks Ekonomikas ministrija.
Savukārt Latvijas Eiroparlamenta deputāts Roberts Zīle (Nacionālā apvienība) uzskata, ka, salīdzinot ar peļņu, ko patlaban gūst LG, ar uzņēmuma sadalīšanu saistītie izdevumi ir nelieli, savukārt iespējamās tiesvedības ar LG akcionāriem un ar to saistīto zaudējumu novēršana ir juridisks valdības uzdevums.
LG pārstāvji noliedz pārmetumus par centieniem kavēt liberalizāciju, uzsverot, ka uzņēmums ar to rēķinās un tai gatavojas un iestājoties vienīgi pret privatizācijas līguma pārkāpumiem. "Gazprom pēdējo gadu laikā Latvijai devis aptuveni 15% lielas atlaides no tās cenas, kas tiek noteikta atkarībā no citu kurināmo cenām. Ja Latvija izvēlēsies konfliktēt ar piegādātājiem, piegādātājiem nav pamata pret Latviju būt pretimnākošiem," skaidro LG akcionāra Itera Latvija valdes priekšsēdētājs Juris Savickis. Savukārt I. Zariņš uzsver, ka Saeimas komisijas lēmums neaptur liberalizāciju, bet daļēji to pat paātrina: "Komisijas piedāvātie grozījumi pamatoti neparedz iespēju kādam citam sākt tirgoties Latvijas tirgū no 2014. gada, bet gan tikai no brīža, kad Latvijai būs savienojums ar citu gāzes sistēmu, tas ir - kad Krievijas gāzei būs reāla alternatīva." Viņš arī pievērš uzmanību tam, ka, arī atliekot liberalizāciju, citiem komersantiem būs iespēja izmantot LG infrastruktūru ar vienlīdzīgiem nosacījumiem, kas ir svarīgi pārējo Baltijas valstu gāzes tirgus liberalizācijai, citi komersanti varētu izmantot, piemēram, Inčukalna gāzes krātuvi.
Visu rakstu lasiet ceturtdienas Dienā!