Gunta Tabore paņēma ar baltu galdautu klātu galdiņu un mazliet nedroši devās pagalmā gaidīt kaimiņus. "Galu galā, ja neviens neatnāks, kūku apēdīsim paši," viņa nodomāja, taču atnāca gan, un ne viens vien.
1990. gada 4. maiju Gunta atceras visai spilgti: "Pie Saeimas nestāvēju un balsis neskaitīju. Pa dienu biju darbā, pēc tam ar jaunības draugu sēdējām kafejnīcā. Tur bija televizors, un varēja redzēt, kā skaita balsis. Kad paziņoja rezultātu, tas likās nereāli, taču mēs sākām dejot kā traki tajā kafejnīcā! Bija diezgan daudz krievu publikas, un mēs vienīgie griezāmies dejā. Kā tas vispār ir iespējams – neatkarīga valsts? Te un tagad. Tā brīvība vienkārši uzkrīt uz galvas, un tu mācies viņā dzīvot. Neviens jau uzreiz nesaprata, ko tas tagad nozīmēs."
Ceturtais maijs ir jaunākā valsts svētku diena Latvijas vēsturē, kurai atšķirībā, piemēram, no 18. novembra savu tradīciju īsti nav. Turklāt, kā liecina iepriekš veiktas aptaujas, liela daļa iedzīvotāju to arī neuzskata par atzīmēšanas vērtu datumu. Latvijas simtgades rīkotāji gan ar šādu lietu kārtību nav bijuši mierā, tāpēc pirms gada, tuvojoties 4. maijam, aicināja iedzīvotājus uzklāt baltu galdautu un atkal sanākt kopā, lai atcerētos 1990. gada Augstākās padomes balsojumu un apliecinātu, ka joprojām esam PAR. Balti klāts galds jau izsenis bijusi godāta vieta, ap kuru simboliski vai gluži praktiski pulcēties ģimenēm, draugiem, kaimiņiem, lai dalītos savās sajūtās. Šogad Baltā galdauta svētki jau kļuvuši teju par pašsaprotamu lietu, un pēc pāris gadiem droši varēs teikt, ka dzimusi jauna tradīcija.
Visu rakstu lasiet trešdienas, 3. maija, avīzē Diena!
Kaija