Piebalgs: Vienotībai līdz decembrim jāatgūst 10% reitings

Воры, болтуны и дураки - все разворовали и ничего не сделали. Впрочем все последние 26 лет в Латвии у власти такие - поэтому мы самая бедная страна в Евросоюзе.

Piebalgs Domburšovā Piebalgs. Latvijas primārā interese ir, ka Eiropa atgriežas pie izaugsmes, jo tādā veidā mums atgriežas arī konkurētspēja, mēs esam daudz konkurētspējīgāki. Domburs. Labi! Par Latvijas konkurētspēju nevaru neuzdot jautājumu jo tas Latvijā visu laiku ir jautājums, uz kā bāzes, uz industrializācijas bāzes uz eksakto zinātņu bāzes un tamlīdzīgi - visi vienmēr atcerās pirmo Latvijas Izglītības ministru. 2 citāti no 2 cilvēkiem, kurus mēs atradām, nevarētu teikt nu galīgi dzīvi nesaprot, viens bija Jānis Stradiņš vēl 90 to gadu beigās teicis – citē Stradiņa tekstu 2 bildes uz ekrāna:Jānis Stradiņš 1998.g. Kļūdains bijis lēmums atļaut audzēkņiem brīvi izvēlēties mācību priekšmetus, kā rezultātā valsts ģimnāzijas beidz jaunieši ar ļoti paviršām un fragmentārām zinšānām matemātikā, fizika un bioloģijā. Ivars Kalviņš 2014.g. Andris Piebalgs sagrāva izglītības sistēmu, ļaujot vaļu iztikt bez ķīmijas, fizikas, bioloģijas un matemātikas apguves vidusskolā. Domburs. Un otrs bija Ivars Kalviņš, kuru nu galīgi nevar nosaukt par Latvijas zinātnē pēdējo cilvēku un drīzāk tomēr par pirmo... Citē arī Kalviņa rakstīto tekstu Piebalgs. Es nepiekristu tam. Pirmais...Domburs. Jo.. Piebalgs. Izglītībā pirmais ir personīgā brīvība. Jo nevar ierobežot cilvēku ar personības attīstību un cerēt, ka tu sasniegsi robota ... Tā ir padomju savienības sistēma, kurā viss ir reglamentēts, tā ir centrāla programma, centrāls mācību plāns, ir jābūt cilvēkam iespējai izvēlēties. Tad tā ir pirmā lieta. Otra lieta. Tikai izvēle palīdz atrast pieprasījumu. Ja tas pieprasījums ir tik izteikts pēc tā, paga, tad vecāki un bērni būtu ņēmuši privātskolotājus lai ar matemātikas, fizikas un ķīmijas zināšanām sasniegtu šos labos darbus. Domburs. Man izklausās, ka liberālis Piebalgs tagad runā nevis.... Piebalgs. Nē, nē, bet ja tā tiešām ir problēma .. tad stimulējam, tad jūs saņemat vairāk naudas, jūs saņemat stipendiju... Domburs. Viens potenciālais Vienotības līderis šobrīd saka, ka tas, ko daudzi politiķi runā, ka vajag intensificēt eksakto priekšmetu mācīšanu vidusskolā, lai pēc tam potenciāli attīstītu augstskolās, ka tas ir pārspīlēts stāsts!? Piebalgs. Es teiktu, ka tas ir pārspīlēts stāsts. Jānosaka pieprasījums, ka šiem cilvēkiem būs darba vietas, tikai no turienes nāk.. . Un tad ir ekonomiskie stimuli, maksājam šiem cilvēkiem stipendijas, ja mums tiešām viņus vajag. Domburs. Vidusskolā jau mēs nemaksāsim neviens stipendijas. Piebalgs. Augstskolā. Domburs. Bet šeit jau ir runa par skolām. Piebalgs. Bet pēc tam orientācija. Ar varu, ar varu nevar iedzīt priekšmetu, ja tev nav motivācijas. Motivācija ir 2 gadījumos- tev ir interese par to vai, otrs, ja tu redzi, ja tu apgūsi šo priekšmetu, tev ir priekšrocības darba tirgū. Ja tev nav neviena no šīm motivācijām, tad tas, kas tālāk darīts ir laika izniekošana gan skolotājam, kurš iegulda tevī gan laiku, gan naudu un viņam par to maksā, gan arī skolniekam. Viņam ir jāredz motivācija. Motivācijas ir tikai divas. Domburs. Labi, paralēli šim jautājumam, atpakaļ pie tā lielā jautājuma - Latvijas konkurētspēja zināšanu ekonomika, pievienotās vērtības produkti, darbavietas, lai cilvēki nebrauc projām un nesaņem smieklīgi mazas algas un nav priecīgi valsts svētkos un citās dienās. Kas ir Latvijas konkurētspējas Jūsuprt, ceļi? Piebalgs. Man liekas tomēr, ka Latvijas konkurētspēja ir saistīta ar zināšanām un izglītību. Un tas ko es teiktu, tas ir.. tā ir digitalizācija. Gan tiem, kas ir darba tirgū, gan tiem, kas ir skolās. Darba vietas mainās lielā mērā saistībā ar kompjūtertehnikas attīstību. Tā ir viena no lietām, kas, man šķiet, Latvijā būtu jāstimulē. Es domāju, arī jaunajā programmā ir pietiekami daudz naudas ieguldīšanai zinātnē, un augstākajā izglītībā. Tā problēma ir, kad, ja tik dārgas iekārtas tiek iepirktas, viņas būtu arī jāizmanto. Jāparedz arī nauda attiecīgi, ka varēs viņas arī darbināt, viņas varēs atjaunot un izmantot un nomainīt pret jaunām. Tā vai tā, valstij virziens ir intensīva, kvalitatīva izglītība un uz tās bāzes pakalpojumu tirgus. ----------------------------------------------- Šādi uzskati izglītības sistēmai ir apšaubāmi.

No 30cik tur % pagājušajās vēlēšanās nu jau sapņo tik par 10 :D ... Cik pieticīgi ... Valdību veidojošā partija (pēc pagājušajām vēlēšanām , lai arī tajās neuzvarēja tik un tā) tagad sapņo par 10% ... vien par 10 .

cerība ir muļķu mierinājums

vai nav vienalga, kas zārku nes?

''VIENOTĪBA'' PĀRĀK SMIRD ! VARBŪT KAUTKO PIEDOTU JA...VIŅI BŪTU SPĒJĪGI BARIKĀŽU VĪRIEM PIE PENSIJAS PIELIKT TOS 75 LATUS !

Bens Latkovskis, Šodien, 7:53 Vienotības ārkārtas kongresā partijas līdzšinējā priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzdeva pamata jautājumu, kura dēļ šis kongress vispār bija jāsasauc: «Bieži esmu domājusi, kurā brīdī viss, kas tik labi bija sācies, sāka brukt?» Diemžēl, kā vēlāk liecināja kongresa gaita, ne viņa, ne arī kāds cits no runātājiem uz šo jautājumu pat necentās atbildēt. Protams, Āboltiņa uz to godīgi atbildēt negribēja, jo tad viņai būtu jāatzīst, ka viss sākās tieši tajā brīdī, kad, palikdama aiz strīpas Saeimas vēlēšanās, viņa nespēja pretoties kārdinājumam nomanipulēt ar vēlēšanu rezultātiem, lai kaut vai pa sētas durvīm tiktu Saeimā. Tad arī iesākās turpmākā negadījumu lavīna, kura noveda partiju tur, kur tā atrodas tagad - ar reitingu zemāku nekā Artusa Kaimiņa partijai. Ja Āboltiņa to būtu godīgi pateikusi partijas biedru priekšā, tad varbūt, uzsveru, varbūt, Vienotībai būtu izredzes restartēties. Taču nekas tāds nenotika. Neviena paškritikas vārdiņa. Tā vietā pārmetumi visiem citiem - medijiem, koalīcijas partneriem, oligarhiem, Zatleram un nepaklausīgajiem savas partijas biedriem. Visi slikti, visi netīri, tikai es viena sniegbaltā kleitā, ar augsti paceltu galvu un mirdzošām acīm. Vienīgais viltus paškritikas elements - esmu dažreiz bijusi pārāk asa. Āboltiņas uzstāšanās tonalitāte pilnībā iederējās vispārējā kongresa gaisotnē, kura raksturojama ar populārās dziesmas vārdiem - Viss kārtībā, ak, cienījamā kundze! Kongresā maz kas liecināja par kaut kādām partijas problēmām. Ja tās arī tika pieminētas, tad tikai garāmejot, tīri formāli. Piegludinātas, bezkonflikta, pašslavinošas (par krīzes pārvarēšanu) runas. Nekādu debašu pirms partijas vadības vēlēšanām. Lai saprastu, cik oficiozi stīva bija kongresa dienaskārtība, nosaukšu visus pieteiktos runātājus - S. Āboltiņa, J. Rozenbergs, V. Dombrovskis, E. Smiltēns, A. Piebalgs, E. Rinkēvičs, A. Ašeradens, R. Kozlovskis, J. Reirs, K. Šadurskis. Vai šis saraksts kaut mazākajā mērā liek domāt, ka partijai nepieciešamas pārmaiņas? Protams, ka ne. Tas liecina tikai par vienu - viss ir lieliski, mēs esam tie labākie, tāpēc nekas nav jāmaina. Turpināsim mierīgi rosīties katrs sev atvēlētajā rotaļkastes stūrī, un gan jau viss atgriezīsies vecajās, labajās sliedēs.