"Cilvēkiem sarakstā jābūt labi pazīstamiem politiskajā vidē. Esot mazas valsts pārstāvim, būt ietekmīgam EP - tas ir ļoti nopietns un atbildīgs izaicinājums. Tas ir smags slogs un smaga atbildība. Tas var būt veiksmīgs tikai tad, ja cilvēks ir atpazīstams gan Latvijā, gan iespēju robežās - Eiropā vai pasaulē," vērtēja komisārs.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (Vienotība) uzsvēra, ka būtiski uz Briseli nosūtīt pēc iespējas kvalitatīvākus un spēcīgākus cilvēkus, kuri spēj argumentēt. "Ir svarīgi, lai ģeopolitisku, vēsturisku un vēl dažādu citu iemeslu dēļ mēs nosūtītu [uz Briseli] pēc iespējas vairāk cilvēkus, kuri atbalsta tālāko ES integrāciju. Ja no mūsu astoņiem cilvēkiem tur būs puse tādu, kas ir vai nu eiroskeptiķi vai negatīvi noskaņoti pret Eiropu, tas var atstāt ļoti negatīvu ietekmi uz mūsu valsts ietekmes iespējām ES un kopumā uz ES attīstītu."
Piektdien Rīgā komisārs un aizsardzības ministrs Artis Pabriks (Vienotība) ar Latvijas pilsoņiem aptuveni divas stundas sprieda par Eiropas nākotni. Šādas diskusijas notiek visās dalībvalstīs. Tajās piedalās arī viens pārstāvis no valdības - Latvijas gadījumā ar iedzīvotājiem spriest par Eiropas nākotni piekritis aizsardzības ministrs Pabriks. Taujāts, vai viņš pats negrasās kandidēt gaidāmajās vēlēšanās, Pabriks sacīja: "Ja es to zinātu, es jums to arī patreiz neteiktu."
Gan Pabriks, gan Piebalgs diskusijā prognozēja zemu aktivitāti gaidāmajās EP vēlēšanās - ap trešdaļu no balsstiesīgajiem. Vēlāk preses konferencē Piebalgs gan uzsvēra, ka vēlētos, lai EP vēlēšanās piedalās tik pat daudz cilvēku cik nacionālajās. Vienlaikus viņš atzina, ka realitāte būs savādāka.
Taujāti par Latvijas ieguvumiem no teju desmit gadus ilgās dalības ES, Piebalgs minēja politisko un ekonomisko stabilitāti, kā arī latviešu valodas attīstību, jo latviešu valodā tagad jātulko Briseles dokumenti. "Tas tiešām ir milzīgs ieguvums." Gan Piebalgs, gan Pabriks noraidīja pārmetumus, ka lielais no Latvijas aizbraukušo cilvēku skaits ir viens no zaudējumiem, ko nesusi valsts dalība ES. "Alternatīva būtu aizslēgt robežas. Cilvēki, kas brauc uz Īriju vai uz Lielbritāniju, ja pat es vēlos, lai viņi atgrieztos, īstenībā varbūt ir pateicīgi, ka šāda iespēja pastāv," skaidroja Pabriks.
Diskusijā, kas bija arī kā daļa no Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā kampaņas Kas mēs esam Eiropā?, piedalījās aptuveni divi simti iedzīvotāju. Tajā izskanēja visdažādākās pārdomas par gaidāmo eiro ieviešanu, par Eiropas novecošanos un nepieciešamību celt pensionēšanās vecumu, par Briseles naudas izlietojumu Latvijā, jauniešu bezdarbu, izglītības sistēmu un citām aktualitātēm.