Piedzīvot simtgadi nozīmē justies izredzētiem

Pēc tam Saeimas svinīgajā sēdē Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) šo domu turpināja: "Mēs esam izredzēti un laimīgi, ka Latvijas simt gadus varam svinēt brīvā un demokrātiskā valstī. Un mums ir dota iespēja pulcēties tajā pašā vietā [Latvijas Nacionālajā teātrī], kur pirms simt gadiem tika proklamēta neatkarīgā Latvijas Republika."Augsto amatpersonu runās dominēja aicinājums sargāt demokrātiju, kas ir valsts pamatos ielikta vērtība, kā sacīja Mūrniece. "Kad Latvijas valstij bija tikai desmit gadi, Rainis teica: negribēt demokrātiju nozīmē negribēt Latvijas valsti. Šie vārdi ir un būs patiesi, jo tikai demokrātiska valsts garantē vienādas tiesības likuma priekšā un drošību ikvienam no mums," vakarā pie Brīvības pieminekļa teica Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Līdz šim nepieredzētais

Ilgi gaidītā valsts dibināšanas 100. gadadiena ar vairāk nekā simt pasākumiem Rīgā un citur Latvijā ir sagaidīta un nosvinēta. Īpašā simtgades sajūta veidojās no daudziem notikumiem, un katram tā varēja būt citāda. Vienam tā bija klātbūtne koncertā pie Brīvības pieminekļa, kur sabiedrībā cienīti dažādu jomu pārstāvji lasīja dzejas rindas. Citam tās bija svētku pusdienas kopā ar ģimeni, vēl kādam – brauciens uz Rīgu, lai būtu kopā ar tūkstošiem cilvēku svētku pasākumos. Valsts simtā dzimšanas diena sākās ar saullēkta sagaidīšanu un ieskandināšanu Rīgā, Alsungā, Kolkā, Turaidā, Gaiziņkalnā, Mežotnē un Rāznas ezera krastā, paceļot Latvijas valsts karogu un dziedot Latvijas valsts himnu. Tad arī sākās tradicionālais studentu korporāciju gājiens uz Brāļu kapiem. Šajā dienā bija arī daudz kas līdz šim nepieredzēts. Latvijas Valsts radio un televīzijas centra tornī Zaķusalā tika pacelts visu laiku lielākais Latvijas valsts karogs, kura izmērs ir 20 x 40 metru, ziņoja portāls Lsm.lv.

Arī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) parāde 11. novembra krastmalā bija visu laiku vērienīgākā, tajā pirmo reizi piedalījās arī Zemessardze, soļoja štāba bataljona karavīri vēsturiskajās Latvijas brīvvalsts laika militārajās formās, nesot tā laika ieročus. Šo notikumu varēja vērot arī Latvijas Televīzijas (LTV) tiešraidē, kurā NBS pārstāvis Kaspars Pudāns pastāstīja, ka parādē piedalās 1700 karavīru, zemessargu, policistu, robežsargu, ugunsdzēsēju un jaunsargu. Tajā tika demonstrēta plaša Latvijas armijas un sabiedroto spēku bruņutehnika, gaisa spēku helikopteri un lidmašīnas. Militārajā parādē piedalījās sabiedroto spēku un NATO kaujas grupas pārstāvji, un tā ir bijusi iespēja iedzīvotājiem parādīt, ka Latvija kā pasaulē spēcīgākās militārās alianses dalībvalsts tiks aizsargāta.

Iespaidīgs bija arī lāpu gājiens. Jauniešu organizācijas Visu Latvijai aizsāktajā pasākumā 2003. gada 18. novembrī piedalījās daži simti lāpnešu, pērn tajā devās 15 000 cilvēku. Valsts simtgades lāpu gājienā piedalījušies jau 25 000 dalībnieku, informēja pasākuma organizētāji. Līdz šim nepieredzēti grandioza bija arī svētku kulminācija 11. novembra krastmalā, kur notika valsts simtgadei veltītais gandrīz 20 minūšu ilgais gaismas uzvedums Saules mūžs. Krāšņo salūtu cilvēki vēroja abās Daugavas malās un uz tiltiem, kā arī LTV tiešraidē. Klātienē to baudījuši 110 000 iedzīvotāju, informēja organizatori. Tiesa, daudzi nebija gatavi tam, ka tik lielā ļaužu pūlī var rasties grūtības izklīst, liecināja uztraukuma pilni ieraksti sociālajos tīklos.