Nav nekā vietā
Politiķi un eksperti publiski ir minējuši mērķi - Latvijā nepieciešama maza un profesionāla valsts pārvalde. "Maza tā ir," uzskata Valsts kancelejas (VK) Stratēģiskās analīzes departamenta vadītāja Eva Upīte. Bet vai profesionāla? Tas ir sāpīgāks jautājums, jo pašlaik notiekot kurss pretējā virzienā. Agrāk par darbavietas maiņu izšķīrušies zemāk kvalificēti darbinieki, bet tagad aizejot speciālisti, kuri valsts pārvaldē strādājuši jau gadiem. Teju piektdaļa no aizgājušajiem darbiniekiem esot vadītāji. Vairākas iestādes uzsver, ka aiziet tieši "institucionālā atmiņa", cilvēki, kas uzkrājuši pieredzi. Turklāt neesot ko pieņemt vietā - konkursos uz vakancēm piesakoties neatbilstoši kvalificēti cilvēki, daudzi konkursi beidzoties bez rezultāta.
Ministriju dati liecina, ka līdz oktobra vidum visvairāk uzteikumu saņēmusi Izglītības un zinātnes, Finanšu, Tieslietu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības un Kultūras ministrija. Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis stāsta, ka uzteikumu plūsma nemazinās. Piemēram, pēdējā mēneša laikā uz FM personāldaļas galda nogūluši septiņi atlūgumi. FM izceļas ar to, ka no darba ministrijā aiziet daudzi vadītāji - privātais sektors, piemēram, bankas, apdrošināšanas kompānijas, uzņēmumi, šiem cilvēkiem varot piedāvāt labāku atalgojumu un mazāku darba apjomu.
Alga nekompensē pūles
Tieši alga un noslodze ir Dienai biežāk minētie iemesli, kāpēc darbinieki aiziet no ministrijām. Privātais sektors atsevišķās amatu kategorijās spējot piedāvāt pat uz pusi lielāku algu, nekā iespējams nopelnīt valsts pārvaldē. E. Upīte gan stāsta, ka ministriju darbinieki ir gatavi pāriet strādāt uz privāto sektoru vidēji par 100 latiem lielākas algas uz papīra dēļ. Vadošo darbinieku gadījumā šīs summas gan var būt krietni lielākas.
Evita Januškeviča, kura šogad pameta FM Fiskālās politikas departamenta direktores amatu un atgriezās darbā privātajā sektorā, stāsta, ka vadītāji, kuriem iznāk cieši sadarboties ar starptautiskām institūcijām, var redzēt, kā tādas pašas kvalifikācijas darbinieki tiek novērtēti citās valstīs. Tas nemotivējot palikt valsts pārvaldē. Otrs aiziešanas iemesls, proti, darbinieku noslodze, esot radies tāpēc, ka krīzes gados ministrijās strādājošo skaits esot sarucis par 22%, bet pienākumi pārdalīti palikušajiem. Tieši lielā slodze ir galvenais iemesls, ko min kāds bijušais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darbinieks, kurš pameta darbu IZM un nu strādā citā valsts iestādē par zemāku algu, taču viņam ir arī mazāk darba pienākumu. Viņš IZM esot tuvojies izdegšanai, un "tā alga nekompensē tās pūles".
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norāda, ka ir arī citi iemesli, kāpēc valsts pārvaldē strādājošie pāriet uz privāto sektoru, piemēram, neskaidrība par nākotni iestādē. Arī kāda bijusī IZM ierēdne, kura šovasar aizgāja no IZM, norāda - iemesli sniedzas tālāk par algu un darba slodzi. Viņasprāt, darbinieki no IZM aizejot attieksmes dēļ: "Darbinieks tur nav vērtība." IZM neviens viņu nemotivējis, nenodrošinājis attīstības iespējas.
IZM valsts sekretārs Mareks Gruškevics norāda - ja notiktu IZM reorganizācija, darbiniekus mēnesi iepriekš informētu, bet apspriest plānus, kamēr tie nav saņēmuši ministra akceptu, viņaprāt, nav pareizi. Komentējot pārmetumu, ka darbinieki IZM nav vērtība, M. Gruškevics atzīst - iespējams, kādi darbinieki nav sagaidījuši novērtējumu no tiešās vadības, jo ministram un valsts sekretāram neesot iespēju iepazīt visus darbiniekus.
Par darbinieku neapmierinātību ar novērtējumu Diena dzirdējusi kurnēšanu arī KM gadījumā, taču bijusī KM darbiniece, kura izšķīrusies par labu darbam kādā valsts aģentūrā, aizstāv savu iepriekšējo vadību, norādot - ministrijai ir sasietas rokas. Proti, tā nespēj noturēt darbinieku, kurš atradis labāku piedāvājumu.
Motivēšanas sistēma
Atsevišķs problēmas slānis ir Latvijas prezidentūra ES Padomē 2015. gadā, jo ar daudziem aizgājušajiem darbiniekiem VK rēķinājusies kā ar prezidentūras intelektuālo potenciālu - cilvēkiem, kas varētu vadīt darba grupas, izstrādāt regulas, direktīvas. E. Upīte stāsta, ka kopumā prezidentūrai ir jāsagatavo aptuveni 1000 cilvēku. Jau neilgi pēc tam, kad maijā tika sastādīts apmācāmo darbinieku saraksts, ministrijas sākušas zvanīt un uzskaitīt, ar kuriem cilvēkiem vairs nevar rēķināties, jo viņi aizgājuši no darba.
Ja situācija laikus netiks atrisināta, īsā laikā būs jāatrod daudzi kvalificēti speciālisti, un nekas neatliks kā uz prezidentūras laiku nolīgt cilvēkus no malas, kas būs krietni dārgāk, norāda M. Gruškevics. Tāpēc, viņaprāt, ar cilvēkiem, kas būs nepieciešami prezidentūras nodrošināšanai, jau tagad jānoslēdz atsevišķa vienošanās, ka viņi "netiks ne atlaisti, ne pārmesti no vienas struktūras uz otru", kas dotu ierēdņiem kādas garantijas par viņu nākotni valsts pārvaldē.
Vēl kā risinājumu, lai apturētu darbinieku aiziešanu no valsts pārvaldes, paši ministriju pārstāvji sauc jaunas motivēšanas sistēmas izstrādi. E. Upīte uzsver, ka maksāt visiem ministriju darbiniekiem lielāku algu nav pašmērķis un valstij arī nav tādas naudas. Taču esot jāizstrādā tāda sistēma, kas atlīdzību sasaistītu ar darba rezultātiem, nepalielinot kopējo finansējumu atalgojumam. Uz to ar preses pārstāvja starpniecību norāda arī premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība), kurš piekrīt, ka darbinieku aizplūšana no ministrijām ir "patiešām satraucoša tendence". Premjers atgādina par lieso budžetu, tomēr akcentē: "Jāmeklē iespējas, lai pie labāko valsts sektora darbinieku motivēšanas atgrieztos jau nākamajā gadā."
L. Meņģelsone norāda, ka valsts pārvalde būtu jāpadara efektīvāka, jo "normatīvo aktu, kas ierobežo ierēdņu darbu, ir par daudz". Tas ir arī iemesls, kāpēc nereti ir septiņu cilvēku paraksti uz viena dokumenta, skaidro L. Meņģelsone. Ja sistēma būtu efektīvāka, mazinātos arī ierēdņu slodze.