Ar 2013.gadu mainīta parāda uzskaites metodoloģija, kas papildināta ar Valsts kases klientu norēķinu kontos esošo līdzekļu atlikumiem un Valsts kasē izvietotajiem noguldījumiem. Līdz ar to valsts parāds 2012.gada beigās ir par 293,7 miljoniem latu jeb 1,9% no IKP lielāks, salīdzinot ar vecās metodoloģijas aprēķiniem.
Valsts parāda struktūrā lielāko īpatsvaru veido ārējais parāds, sasniedzot 85% no kopējā valsts parāda pirmā ceturkšņa beigās. No centrālās valdības parāda kopējā apjoma 40% veido starptautiskā aizņēmuma programmā uzņemto parāda saistību apjoms, bet 36% - emitētās eiroobligācijas.
Centrālās valdības ārējais parāds nominālvērtībā 2012.gada beigās veidoja 4,863 miljardus latu, bet šogad pirmā ceturkšņa beigās - 4,886 miljardus latu.
Pagājušajā gadā veicot eiroobligāciju emisiju starptautiskajos finanšu tirgos un pirmstermiņa aizņēmuma atmaksu pilnā apjomā Starptautiskajam Valūtas fondam, ārējā parāda struktūrā pieaudzis eiroobligāciju īpatsvars no 27% 2012.gada pirmā ceturkšņa beigās līdz 42% šā gada pirmā ceturkšņa beigās un samazinājies starptautiskā aizņēmuma programmas īpatsvars no 62% pērn pirmā ceturkšņa beigās līdz 47% šā gada pirmā ceturkšņa beigās no valsts ārējā parāda apjoma. Ārējā parāda pārējo daļu veido saskaņā ar iepriekš noslēgtajiem līgumiem dažādu projektu finansēšanai saņemtie aizņēmumi no Eiropas Investīciju bankas, Ziemeļu Investīciju bankas un citām finanšu institūcijām.
Atbilstoši Latvijas valsts parāda vadības stratēģijai, lai novērstu valsts parāda pārfinansēšanas risku vidējā termiņā un savlaicīgi nodrošinātu priekšnosacījumus valsts ārējā parāda saistību atmaksai 2014. un 2015.gadā, pakāpeniski tiek veikta aizņemšanās starptautiskajos finanšu tirgos, organizējot regulāras (ikgadējas) publiskas valsts parāda vērtspapīru emisijas un prioritāri nodrošinot investoru bāzes diversificēšanu, kā arī optimāla, Latvijas kredītreitinga novērtējumam atbilstoša aizņemšanās izmaksu līmeņa sasniegšanu, teikts ziņojumā.
Centrālās valdības iekšējais parāds nominālvērtībā 2012.gada beigās bija 974,3 miljoni latu. Šā gada pirmā ceturkšņa beigās tā apjoms bija 895,4 miljoni latu, veidojot 15% no kopējā centrālās valdības parāda apjoma. Valsts iekšējā parāda atmaksātajam apjomam pārsniedzot valsts iekšējā aizņēmuma apjomu, šogad pirmajā ceturksnī iekšējais parāds samazinājies par 78,9 miljoniem latu, salīdzinot ar 2012.gada beigām.
Finansējums iekšējā finanšu tirgū tiek piesaistīts, organizējot regulāras valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru emisijas. Šogad Valsts kase turpina regulāras valsts vērtspapīru izsoles, piedāvājot investoriem gan īstermiņa, gan vidējā termiņa valsts vērtspapīrus. Sešu un divpadsmit mēnešu parādzīmju izsoles Valsts kase rīkoja, lai galvenokārt nodrošinātu relatīvi lētus likviditātes resursus un uzturētu iekšējā aizņēmuma vērtspapīru tirgu, kā arī nodrošinātu īstermiņa latu resursu aizņemšanās etalona regulāru aktualizēšanu tirgū. Lai nodrošinātu institucionālajiem investoriem pietiekamu piedāvājumu ieguldīt valsts vērtspapīros, Valsts kase sāka trīs gadu obligāciju programmu.
Pieaugot investoru interesei par ieguldījumiem vidējā termiņa un ilgtermiņa valsts vērtspapīros, obligāciju īpatsvars valsts iekšējā parāda portfelī šogad pirmajā ceturksnī turpināja pieaugt, ceturkšņa beigās sasniedzot 81% no kopējā apgrozībā esošā vērtspapīru apjoma. Šī tendence apliecina investoru uzticību valsts kredītspējai, teikts FM sagatavotajā ziņojumā.
Šogad pirmajā ceturksnī tika veiksmīgi emitētas trīs gadu obligācijas 50 miljonu latu apjomā. Šis apjoms tika sasniegts trīs emisijās kopā, kurās vidējā svērtā peļņas likme nokritās no 1,421% līdz 1,226%. Īstermiņa (sešu un divpadsmit mēnešu) parādzīmes tika emitētas 30 miljonu latu apjomā ar vidējo svērto peļņas likmi pēdējā izsolē 0,247% sešu mēnešu parādzīmēm un 0,419% divpadsmit mēnešu parādzīmēm. Šogad pirmajā ceturksnī, pateicoties augstajam likviditātes līmenim iekšējā finanšu tirgū, valsts vērtspapīru procentu likmes saglabājās rekordzemos līmeņos.
Arī turpmāk, saglabājoties pozitīvām finanšu tirgus un ekonomikas attīstības tendencēm, plānots finansējumu iekšējā finanšu tirgū piesaistīt galvenokārt ar vidēja termiņa un ilgtermiņa parāda vērtspapīriem, īstermiņa parādzīmju ar dzēšanas termiņu līdz vienam gadam emisijas, izmantojot galvenokārt kā likviditātes vadības un iekšējā finanšu tirgus uzturēšanas instrumentu, informē FM.
Šā gada valsts budžeta likumā maksimāli pieļaujamais valsts parāda apjoms pēc nomināla 2013.gada beigās noteikts 6,9 miljardi latu.