Saeima budžeta pavadošos likumprojektus ar pārtraukumiem sāka skatīt trešdien plkst.10. Kopumā izskatīts 31 pavadošais likumprojekts.
Pēc plkst.21 izsludināts pārtraukums, darbu pie nākamā gada budžeta Saeima turpinās ceturtdien, 5.decembrī.
Saeimas koalīcijas frakciju vadītāji darbu pie nākamā gada budžeta vērtēja kā konstruktīvu.
Saeima trešdien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par akcīzes nodokli", ar kuriem tiks paaugstināts akcīzes nodoklis degvielai, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem.
Plānoto izmaiņu ietekmē 2025.gadā valsts budžetā paredzēts iekasēt 42,87 miljonus eiro.
Akcīzes nodokļa likmju izmaiņu rezultātā viena litra dīzeļdegvielas 2025. un 2026.gadā nodokļu dēļ cena pieaugs par 3,2 centiem ik gadu, bet svinu nesaturošam benzīnam - par 2,7 centiem ik gadu. Savukārt viena litra autogāzes cena 2025. un 2026.gadā nodokļu dēļ varētu pieaugt par 1,9 centiem ik gadu.
Parlamentārieši trešdien galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz no 2025.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim pensiju iemaksu likmes viena procentpunkta pārnesi no pensiju otrā līmeņa uz valsts nefondēto pensiju shēmu jeb pensiju pirmo līmeni, taču opozīcija debatēs pauda neticību, ka šis ir tikai terminēts risinājums.
Saeima trešdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz no nākamā gada noteikt fiksēto neapliekamo minimumu un paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi.
Finanšu ministrija (FM) skaidrojusi, ka likums vērsts uz darbaspēka konkurētspējas palielināšanu un darbaspēka nodokļu sloga samazinājumu darba ņēmējiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem, kā arī IIN piemērošanas vienkāršošanu.
Kopā šīs visas izmaiņas valsts un pašvaldību budžetiem 2025.gadā radīs 191,1 miljona eiro zaudējumus, 2026.gadā - 254 miljonu eiro zaudējumus, 2027.gadā - 287,5 miljonu eiro zaudējumus, bet 2028.gadā - 293,2 miljonu eiro zaudējumus.
Tāpat Saeima trešdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz arī turpmāk svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem piemērot samazinātu 12% pievienotās vērtības nodokļa likmi.
Saeimas deputāti trešdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par budžetu un finanšu vadību, ar kuriem plānots sākt valsts budžeta procesu pakāpenisku reformu un pilnveidot pašvaldību finanšu stabilizācijas procesu.
Uz galīgo lasījumu priekšlikumus likuma papildināšanai bija sagatavojusi arī Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS), taču vēlāk Zaļo un zemnieku savienība priekšlikumu vairs neuzturēja un tas nesaņēma deputātu vairākuma atbalstu. Iesniegtais priekšlikums paredzēja reizi četros gados pilnībā pārskatīt visu valsts un pašvaldību budžeta programmu izdevumus jeb ieviest tā saukto "nulles budžetu".
Saeima trešdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Reģionālās attīstības likumā, kas nodrošinās pašvaldībām plašākas aizdevēju izvēles iespējas.
Pašreiz Reģionālās attīstības likums un Ministru kabineta noteikumi attiecas tikai uz valsts aizdevumiem. Ja cits aizdevējs piedāvā izdevīgākus nosacījumus nekā Valsts kase, pašvaldības nevar izvēlēties šo aizdevēju un saņemt nepieciešamo apstiprinājumu.
Grozījumi bija nepieciešami, lai pašvaldības varētu izvēlēties no plašāka aizdevēju loka un kredītiestādes varētu piedāvāt savus pakalpojumus pašvaldību projektiem, nepieciešams mainīt Reģionālās attīstības likumu.
Tiek precizēts, ka visi aizdevumi, gan no valsts budžeta, gan no citiem aizdevējiem, tiek izvērtēti pēc vienādiem kritērijiem. Turklāt, saskaņā ar likumu, citu aizdevēju nosacījumiem jābūt izdevīgākiem nekā valsts budžeta aizdevumiem.
Jau ziņots, ka uz nākamā gada valsts budžeta projekta skatīšanu Saeimā koalīcija mobilizējusi visas tai pieejamās 52 deputātu balsis.
Sākotnēji koalīcijai Saeimā bija 53 balsis, kuras veidoja trīs frakciju deputāti un pie Saeimas frakcijām nepiederošais deputāts Oļegs Burovs (GKR). Vēlāk no "Jaunās vienotības" rindām tika izslēgts deputāts Andrejs Ceļapīters, savukārt "Progresīvo" Saeimas frakciju pameta Edgars Zelderis.
Koalīcija balsojumos var rēķināties arī ar Igora Rajeva atbalstu, kurš iepriekš bija "Apvienotā saraksta" deputāts.
Iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs aģentūrai LETA prognozēja, ka Saeima budžetu varētu izskatīt trīs dienās, kas nozīmē, ka tas galīgajā lasījumā varētu tikt pieņemts piektdien, taču tas ir atkarīgs no tā, cik ātri notiks darbs.
Politiķi apņēmušies budžetu neskatīt naktīs. Šādu praksi politiķi ieviesa, strādājot ar 2024.gada budžetu.