Gandrīz tik pat sarežģīti bijuši tā pirmie divi darba gadi. Pēc veiksmīgās eiro ieviešanas, pirms kuras notika pamatīga un ilgstoša atbildīgo iestāžu gatavošanās, finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) sekretariātam dāvināja bildi, kurā redzamas kurpes. Tās simbolizē maratonu, kas tagad jāpārņem sekretariātam, lai 2015.gada pirmajā pusē Latvija godam novadītu valstij tik būtisko pasākumu. Tiek lēsts, ka Latvijā prezidentūras laikā notiks aptuveni 200 dažādu pasākumu, kurus apmeklēs 25 tūkstoši viesu. Plānots, ka prezidentūras laikā Latviju varētu apmeklēt aptuveni 800 ārvalstu žurnālistu.
Šaubām punkts nav pielikts
"Ārlietu ministrijā (ĀM) izveidota arī kaut kāda atsevišķa struktūrvienība, kuras vajadzību man neviens nav spējis paskaidrot. Kāpēc tai ir jādublē funkcijas ar ĀM?" pirms kāda laika no televīzijas ekrāniem vaicāja Valsts prezidents Andris Bērziņš. Lai arī prezidents neminēja vārdā iestādes nosaukumu, noprotams, ka viņš domāja pirms teju diviem gadiem izveidoto sekretariātu. Bērziņš iepriekš publiski apšaubījis arī lielos tēriņus, ko Latvijai sagādās gaidāmā prezidentūra. Pēc pagājušā gada nogales prezidenta tikšanās ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (Reformu partija) šķita, ka valsts pirmās personas bažas ir kliedētas, taču izrādās, ka sarunai punkts nav pielikts. Prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne portālam Diena.lv saka, ka prezidents ar ārlietu ministru sarunu par sekretariātu un prezidentūras izmaksām aizsācis, bet nav pabeidzis. Saruna tiks turpināta pēc tam, kad tiks apstiprināts jaunais Ministru kabinets. Turklāt Bērziņš par prezidentūru runājis ar ārlietu ministru, bet divu gadu laikā nav divpusēji ticies ar sekretariāta vadītāju Ingu Skujiņu.
Sāncensība starp institūcijām
Kuluāros netrūkst runu par saspīlētajām attiecībām, kas valdot ĀM un sekretariāra starpā. Tā kā sekretariāts ir pakļauts ārlietu ministram, bet ministrijā ir atsevišķa struktūra, kas nodarbojas ar Eiropas lietām, šāda sāncensība nav pārsteigums, Dienai.lv teic Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds. "Šeit ir jautājumi par koordinēšanas optimizāciju," atzīst eksperts, norādot, ka sekretariātā strādā augsta līmeņa profesionāļi, kuri arī grib savu teikšanu, tādēļ notiek funkciju pārdale un līdz ar to – sāncensība. Publiski par saspīlējumiem gan neviens nerunā. ĀM preses sekretārs Karlis Eihenbaums norāda, ka ministrs Rinkēvičs pozitīvi vērtē jau līdz šim paveikto, gatavojoties prezidentūrai, kā arī ir pārliecināts, ka sekretariāts spēs nodrošināt efektīvu prezidentūras norisi. "Papildu resursu piesaiste un atbilstošu struktūrvienību izveide, kas valstij ļauj pilnvērtīgi sagatavoties prezidentūrai ES Padomē, balstās arī uz citu ES dalībvalstu pieredzi," ministra viedokli atreferē Eihenbaums. No septembra ārlietu ministra padomnieku lokam piepulcējusies Elīna Lazdāne, kura strādāja Rinkēviča komandā laikā, kad viņš vadīja tagad jau eksprezidenta Valda Zatlera kanceleju. Neformāli izskan, ka viņas uzdevums ir koordinēt ministrijas darbu ar sekretariātu, taču pati Lazdāne Dienai.lv uzsver, ka viņas atbildības sfēra ir ārējās komunikācijas jautājumi, kas ir ļoti būtiski laikā, kad Rīga kļuvusi par Eiropas kultūras galvaspilsētu un Latvija gatavojas kļūt par prezidējošo valsti ES. "Prezidentūras laikā Latvijai pusgadu būs pievērsta pastiprināta starptautisko mediju uzmanība. Tā ir iespēja izcelt mūsu panākumus, veiksmes stāstus, kultūru un tradīcijas, tādējādi veicinot Latvijas atpazīstamību gan Eiropā, gan ārpus tās," skaidro Lazdāne.
Izmaksu salīdzinājums jāliek galdā
Laikraksts Diena iepriekš vēstīja, ka Latvijas prezidentūra ar ieplānotajām izmaksām 86,2 miljoniem eiro nav no taupīgākajām. Salīdzinājumam Lietuva šogad prezidentūrai iztērēja 61,98 miljonus eiro, pirms tam Īrija - 51 miljonu eiro, bet Dānija 2012. gadā - tikai 35 miljonus. Sekretariātā skaidro, ka prezidentūras izmaksas dažādās valstīs nav savstarpēji salīdzināmas, jo neesot vienotas uzskaites metodoloģijas un viņa nevar pateikt, vai prezidējošās valstis savos tēriņos iekļāvušas pilnīgi visus izdevumus līdzīgi kā to darījusi Latvija. Otrdien atskaitīties par prezidentūras izdevumiem pie Saeimas deputātiem dodas sekretariāta direktore Skujiņa. Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds uzsver, ka sekretariātam vajadzētu likt galdā prezidentūru izmaksu salīdzinājumu, pamatojot atšķirības. "Tas ir aktuāli un svarīgi, jo finansējums ir liels. Jo ātrāk būs skaidrība, jo labāk."
Divu gadu darbs ir pamanīts
Prezidentūras komunikācijas un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Linda Jākobsone uzskaita virkni darbu, ko sekretariāts divu gadu laikā paveicis, tostarp pilnībā nokomplektēts prezidentūras personāls, notiek līdz šim lielākās mācības valsts pārvaldes personālam par ES jautājumiem, sākts konkurss prezidentūras praktikantu programmai, noteikti trīs prezidentūras prioritārie virzieni saturiskajā jomā, gandrīz izstrādāta prezidentūras publiskās diplomātijas un kultūras programma. Turklāt ikdienā sekretariāts nodrošina sadarbību ne tikai ar trio partneriem, šobrīd un iepriekš prezidējošām valstīm, bet arī ar Kultūras ministriju un Latvijas Nacionālo bibliotēku, kas būs centrālā prezidentūras pasākumu norises vieta, nevalstisko sektoru un ar uzņēmējiem iespējamai atbalstītāju piesaistei. Lielu daļu sekretariāta darbu aizņems prezidentūrām tik sarežģītie publiskie iepirkumi. Šogad vien plānoti vēl aptuveni 80 dažādi iepirkumi. Gan Sprūds, gan Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Diāna Potjomkina saka, ka sekretariāta darbs tā darbības laikā sabiedrībā ir pamanīts. "Katrā ziņā prezidentūras sekretariāta darbs ir pamanīts arī nespeciālistu auditorijā - piemēram, pateicoties logo skiču konkursam, praktikantu programmai," saka Potjomkina. Viņa vērtē, ka pirmsākumos sekretariāta komunikācijā bijusi zināma "taustīšanās", bet tagad līmenis paaugstinājies. Pētniece atgādina, ka komunikācija par gaidāmo prezidentūru, tēriņiem un ieguvumiem ir jāuztur pastāvīgi, piedāvājot kvalitatīvu informāciju un dažādus viedokļus, ļaujot sabiedrībai iesaistīties apspriedēs. Vienlaikus viņa brīdina, ka apgalvojumi, ka prezidentūra kā tāda nav vajadzīga un nes tikai zaudējumus, ir populisms, jo gan ekonomiskie, gan jo īpaši politiskie ieguvumi valstij būs vērienīgi.
Prezidentūras seja
Ceturtdien Saeimā notiks tradicionālās ārpolitikas debates, kuras, visticamāk, koncentrēsies ap 2015.gada pirmajā pusgadā gaidāmo prezidentūru. Tiek uzsvērts, ka šis gads būs izšķirošais prezidentūras sagatavošanā, proti, ir jābūt skaidrībai gan par finansējumu, gan pasākumu aptuveno kalendāru, gan iespējamajām prioritātēm. Vienlaikus vēl aizvien nav skaidrs, kas būs Latvijas prezidentūras ES "seja". Kaimiņvalstī Lietuvā, kura tikko kā veiksmīgi aizvadījusi savu pirmo prezidentūru, šādu lomu uzņēmās prezidente Daļa Grībauskaite. Latvijā līdz prezidentūrai gaidāmas vēlēšanas un līdz ar to arī valdības maiņa. Patlaban vienīgā politiskā figūra, par kuru skaidri zināms, ka tā strādās prezidentūras laikā, ir Valsts prezidents Bērziņš. Sprūds prognozē, ka Bērziņš drīzāk stāvēs nostāk no prezidentūras jautājumiem, nevis tos aktīvi virzīs. "Kontinuitāti nodrošinās ierēdniecības līmeni, bet neskaidrības ir politiskā līmenī. [...] Mums šie jautājumi paliek atklāti."