"Vācija uzņemas atbildību. Un Vācija uzņemas vadošo lomu," šodien Ikgadējā Baltijas Aizsardzības konferencē Tallinā paziņoja Pistoriuss. Konferencē piedalās arī citas NATO valstis un Ukraina.
Viņš arī atkārtoti apliecināja, ka Vācija plāno izvietot Lietuvā Bundesvēra brigādi - aptuveni 4000 karavīru ar ģimenēm. Plāns detalizētāk tiks izstrādāts līdz gada beigām.
Pistoriuss arī apliecināja Ukrainai, ka Vācija ir gatava sniegt tai ilgtermiņa atbalstu cīņā ar Krieviju, un brīdināja par sekām, kādas varētu būt Krievijas diktatora Vladimira Putina mērķu sasniegšanai. "Putins izmanto nicināmas, noziedzīgas un necilvēcīgas metodes," norādīja Pistoriuss.
Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs tikmēr aicināja ievērojami palielināt militāro palīdzību Ukrainai. Viņš atgādināja, ka starptautiskā ziedotāju grupa, kas regulāri tiekas ASV militārajā bāzē Ramšteinā, Vācijā, līdz šim sniegusi Ukrainai palīdzību, kas līdzvērtīga 0,2% no tās iekšzemes kopprodukta.
Eiropa nekādā ziņā nav darījusi visu iespējamo, lai garantētu savu drošību, atzina Pevkurs.
Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa iepriekš mudināja citas NATO valstis sekot Baltijas valstu piemēram un krietni palielināt savus aizsardzības izdevumus. Viņa norādīja, ka Igaunija nākamgad plāno atvēlēt aizsardzībai 3,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
"Paskatieties uz 1988.gadu, kad visas NATO valstis aizsardzībai tērēja vairāk nekā 1% no sava IKP. Un kāpēc? Tāpēc, ka tās uzskatīja, ka briesmas ir nopietnas. Bet tagad briesmas ir lielākas nekā Aukstā kara laikā, jo Eiropā ir atgriezies karš," uzsvēra Kallasa.
Viņa arī dedzīgi aicināja atbalstīt militāro dienestu savā valstī, sakot, ka tas ir pamats rekrutēšanai bruņotajos spēkos. Kallasa norādīja, ka citās valstīs militārais dienests nav populārs, bet Igaunijā tā nav un brīvprātīgi piesakās arvien vairāk cilvēku, pat veselas skolēnu klases.
Prezidente norādīja, ka dienestā iespējams iemācīties daudzas dzīvē nepieciešamas lietas, tai skaitā pašaizsardzības un vadības prasmes. Igaunija piedāvā arī acīmredzamu, bet neparastu stimulu dienēt armijā kā pilna laika karavīriem, proti, algu, kas par 30% pārsniedz vidējo algu līdzvērtīgā civilā darbā. Tomēr tas rada ievērojamu slogu aizsardzības budžetam.