Providus pētniece, integrācijas politikas eksperte Marija Golubeva uzskata, ka mazāk vajadzētu uzsvērt integrāciju uz kultūras pamata - vairāk uz līdzdalības pamata un attiecīgi arī popularizēt ideju, ka visiem iespējams līdzdarboties.
"Nepieciešams pakāpeniski paplašināt iespējas līdzdarboties, piemēram, domājot par pašvaldību atvērtību dažāda veida līdzdalībai, varbūt arī domājot par nepilsoņu līdzdalību - ne obligāti vēlēšanās, bet kaut vai konsultatīvos mehānismos utt.," uzskata M. Golubeva. Līdzdalības faktors, viņasprāt, ir svarīgs, lai cilvēkiem būtu sajūta, ka šī valsts ir arī viņu projekts, ne tikai vairākuma īstenots projekts.
Golubeva norāda, ka latviešu valodas apguve ir pati par sevi saprotama, taču vairāk nepieciešams domāt par valodas kursu subsidēšanu, lai cilvēkiem pašiem tas nebūtu jādara.
Valsts līdzekļu piešķiršanu latviešu valodas apguvei par būtisku integrācijas politikas sastāvdaļu uzskata arī politologs Jānis Kapustāns, turklāt, viņaprāt, jādomā arī par sarežģītu vēstures jautājumu skaidrošanu. "Faktiski latvieši dzīvo ar vienu vēsturi un krievi ar otru un vismaz valsts mērogā tomēr vairāk vai mazāk vajadzētu būt vienai vēsturei," pauž politologs.
Svarīgs faktors ir arī informatīvās vides veidošana - pirmkārt, sabiedriskās televīzijas un radio pieejamības veicināšana pierobežas rajonos, uzsver J. Kapustāns. Tāpat būtu nepieciešams domāt arī par laikrakstu un televīzijas kanālu, kas raida krievu valodā, taču tajā tiktu pausta arī latviešu puses pozīcija.
"Daudziem krieviem tiek uzturēt priekšstats, ka Latvijas valsts ir kļūda un, ka tomēr varētu iztikt bez latviešu valodas un pilsonību iegūt automātiski. Būtu ļoti svarīgi informatīvo vidi stiprināt, jo krievu medijos visu laiku tiek propogandēta kritika un nepatika pret Latvijas valsti," tā J. Kapustāns.
20 gadu laikā neviens no Latviju un Latvijas intereses pārstāvošajiem politiskajiem spēkiem nav spējuši tiem cilvēkiem, kas pieņēmuši Latvijas pilsonību, pateikt – "jūs esat mums vajadzīgi, nāciet mūsu vidū un celsim Latviju", uzskata kultoroloģe Dagnija Beitnere.
"Gluži pretēji – parlamentā ir bijuši tādi Dobeļi un Tabūni, un ir bijusi nesakarīga klaigāšana. Mēs esam pieļāvuši to daļu, kas ir ieguvuši pilsonību, nolikuši valsts eksāmenu, it kā pauduši savu lojalitāti valstij, ka šie cilvēki ir parakstījušies par otru valsts valodu. Ja viņi saka, ka tas nebija par valodu, bet par attieksmi, tad viņiem ir tāda apziņas dubultošanās," saka D. Beitnere.
Kultoroloģe ir kritiska arī par bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera rīcību, kurš apsveicis Kosovas neatkarības iegūšanu. "Vai viņš domā trīs soļus uz priekšu. Tas nozīmē, ja Daugavpils atvienoties, tad arī varētu visa valsts apsveikt, ka cilvēki ir uzvarējuši. Šeit ir tieši otrādi, ir jāstrādā uz cilvēkiem, ir agresīvi jāpasaka, kā Vešņakovs drīkstēja braukt uz Daugavpili? Kā Krievija var iejaukties Latvijas iekšējās lietās?" pauž D. Beitnere.
Jau vēstīts, ka Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība) uzdevis ministrijām sagatavot priekšlikumus sabiedrības saliedētības veicināšanai.
Viņš minēja, ka priekšlikumiem jāsaistās gan ar iespējām apgūt latviešu valodu un sasaistīt valodas apguvi ar praktiskiem piemēriem, gan veidojot pilsoniskās izglītības programmu, kurā apgūtu Latvijas valsts pamatus un kultūru. Tāpat nepieciešams veidot saikni ar no Latvijas izbraukušajiem iedzīvotājiem, kā arī uzdoto darbu sarakstā ministrijām jāizvērtē stingrāka kontrole pār pirmsreferenduma kampaņu rīkošanu un finansēšanu.