Līdz ar to EK ir slēgusi savu padziļināto izmeklēšanu.
Pamatojoties uz Latvijas sniegto papildinformāciju, EK secināja, ka atbalsta pasākumi bija nepieciešami, lai saglabātu Latvijas banku sistēmas stabilitāti un veiktu bankas Reverta pienācīgu noregulējumu, paziņojumā medijiem informē EK.
EK šogad aprīlī sāka padziļinātu izmeklēšanu, lai novērtētu vairāku papildu nepaziņotu atbalsta pasākumu, ko Latvija piešķīrusi Revertai un Citadele bankai, atbilstību ES noteikumiem par valsts atbalstu papildus jau tiem atbalsta pasākumiem, kas tika apstiprināti banku pārstrukturēšanas nolūkos. Papildu atbalsta pasākumi ir subordinēts aizdevums, kas piešķirts Parex bankai ar sākotnējo dzēšanas termiņu septiņi gadi, pārsniedzot apstiprināto piecu gadu maksimālo termiņu, un papildu 18 mēnešu dzēšanas termiņa pagarinājums, kā arī Parex bankai un pēc tam bankai Reverta piešķirtais likviditātes atbalsts, kas pārsniedz EK apstiprināto maksimālo apjomu.
EK arī izmeklēja iepriekš apstiprinātā atbalsta iespējamo ļaunprātīgo izmantošanu, jo Latvija neizpildīja savas saistības apstiprinātajos termiņos nodalīt Citadele bankas privātā kapitāla pārvaldīšanas biznesu.
Pamatojoties uz Latvijas sniegto papildu informāciju, EK izmeklēšanā tika pierādīts, ka pasākumi attiecībā uz subordinētā aizdevuma dzēšanas termiņu bija ierobežoti līdz nepieciešamajam minimumam, lai ļautu bankai Citadele izpildīt stingrākas maksātspējas prasības. Tas savukārt bija priekšnoteikums, lai izpildītu Latvijas apņemšanos banku pārdot, kā arī bija nepieciešamais pasākums Latvijas banku sistēmas stabilitātes saglabāšanai.
EK izmeklēšanā arī tika konstatēts, ka likviditātes atbalsts ir ierobežots līdz minimālajam nepieciešamajam, lai nodrošinātu Parex bankas strukturētu darbības izbeigšanu. Papildu likviditātes atbalsts atbilst jaunajām sloga sadales prasībām, kas ieviestas ar 2013.gada banku darbības paziņojumu, jo Parex bankas bijušo akcionāru pašu kapitāls ir pilnībā norakstīts un Latvija ir apņēmusies nodrošināt, ka subordinētā parāda turētāji negūst labumu no papildu atbalsta.
Attiecībā uz saistībām pārdot bankai piederošo meitasuzņēmumu, kas nodarbojas ar ieguldījumu pārvaldību, EK uzskata, ka Latvijas piedāvātās papildu saistības, tostarp jauns termiņš minētā meitasuzņēmuma pārdošanai, ir pietiekamas un atbilstīgas, lai novērstu konkurences kropļojumus.
Līdz ar to EK secināja, ka visi novērtētie pasākumi bija saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem un ir grozījusi Citadele bankas privātā kapitāla pārvaldīšanas biznesa nodalīšanas termiņus saskaņā ar jaunajām saistībām, kuras uzņēmusies Latvija.
Parex bankas 2008.gada beigās bija otrā lielākā banka Latvijā ar kopējo aktīvu vērtību 3,4 miljardu latu (4,9 miljardi eiro) apmērā. Tā aktīvi darbojās NVS tirgū, ko smagi skāra finanšu krīze. Tā rezultātā zuda uzticība Parex bankai un 2008.gadā sākās panika, noguldījumu līmenim samazinoties par 36% salīdzinājumā ar 2007.gada beigām.
2008.gada novembrī Latvija paziņoja par glābšanas pasākumu kopumu par labu Parex bankai. EK 2008.gada novembrī uz laiku apstiprināja pasākumus, pamatojoties uz Latvijas apņemšanos iesniegt pārstrukturēšanas plānu. 2009.gada maijā EK apstiprināja grozījumus attiecībā uz vienu no pasākumiem. 2010.gada jūlijā Latvija paziņoja par Parex bankas pārstrukturēšanas plānu, ko EK apstiprināja 2010.gada septembrī. Plāns paredzēja sadalīt Parex banku "labajā bankā" - jaunizveidotā bankā, ko nosauca par Citadeli un kura pārņēma visus ar pamatdarbību saistītos aktīvus un dažus ar pamatdarbību nesaistītos aktīvus, un "sliktajā bankā" (Parex banka, ko vēlāk pārdēvēja par Revertu), kurā tika saglabāti atlikušie ar pamatdarbību nesaistītie un ienākumus nenesošie aktīvi. 2012.gada augustā EK apstiprināja grozījumus attiecībā uz pārstrukturēšanas plānu.
Kā ziņots, patlaban rit investoru piesaistes bankai Citadele process.
Informācijas avots precizē tekstu 5. un 9.rindkopā.