Tiesa, Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) gan ir tā sauktā pēcprogrammas uzraudzība, kas tiek īstenota līdz brīdim, kad tiek atmaksāti 80% no aizdevuma summas. "Tādējādi turpmākajos gados mums turpināsies pēcprogrammas uzraudzība, bet tas jau ir daudz virspusējāks kontroles mehānisms kā aizdevuma programma. Tādējādi tik detalizētas analīzes par budžeta pasākumiem vai tik lielas budžeta skaņošanas mēs vairs neplānojam," viņš klāstīja.
Savukārt Eiropas Komisijas (EK) kontrole ir mazāk atkarīga no aizdevuma programmas, bet gan kopējās situācijas eirozonā - tātad jāņem vērā plāni attiecībā uz valstu ciešāku fiskālo politiku koordināciju, valstu ciešāku makroekonomisko uzraudzību, stingrāku uzraudzību pār fiskālās disciplīnas ievērošanu un citi. Vienlaikus Dombrovskis vērsa uzmanību uz to, ka Latvija ir pievienojusies "Eiro Plus" paktam, kas paredz vairākus pasākumus, tāpat ir ievests tā saucamais Eiropas semestris, kas paredz, ka dalībvalstu budžeta pamatskaitļi tiek izvērtēti jau pavasarī, pirms tiek sākts budžeta process.
Dombrovskis norādīja, ka pēc starptautiskā aizdevuma programmas noslēgšanas tāda veida tiešas uzraudzības, kāda tā bija, vairs nebūs. "Tas, cik mēs brīvi varēsim rīkoties, ir atkarīgs no mums pašiem," viņš teica.
Tiesa, ir jāsaprot dažas pamatlietas, uzsvēra premjers, atgādinot, ka vienreiz Latvija jau ar bezatbildīgu makroekonomisko politiku nonāca situācijā, kurā valsts trīs gadus bija atkarīga no SVF un EK. "Jautājums – vai mēs tur gribam nonākt vēlreiz. Ja mēs to nevēlamies, tad mums pašiem ir jāīsteno atbildīga fiskālā un makroekonomiskā politika. Tas vēl jo vairāk ir aktuāli tagad kā 2008.gadā vai iepriekš," viņš klāstīja, norādot, ka pašlaik finanšu tirgi ir vēl nervozāki nekā 2008.gadā, kad Latvijā sākās krīze.
"Līdz ar to arī dalībvalstu riski tiek vērtēti krietni piesardzīgi kā pirms krīzes. Tādējādi, ja būs indikācijas, ka Latvija atkal netiek galā ar budžeta deficītu un nodarbojas ar populismu, brīdis, kad finanšu tirgi mūs beigs finansēt, pienāks visai ātri. Tad te atkal būs klāt SVF, turklāt - labākajā gadījumā, ja viņi piekritīs otreiz mums palīdzēt," teica Dombrovskis.
Jau vēstīts, ka 8.novembrī valdība vienojās par konsolidācijas pasākumiem 122 miljonu latu apmērā, kas, pēc Dombrovska teiktā, ļaus pat ar rezervi nākamā gada budžetā sasniegt izvirzīto mērķi – budžeta deficītu 2,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Līdz šim valdības pārstāvji gan vēl nav panākuši vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem par nākamā gada budžeta konsolidāciju un palikuši daži nepabeigti jautājumi. Paredzēts, ka turpmāk vienošanās notiks telefoniski. Finanšu ministrs Andris Vilks iepriekš atzina, ka valdība veiks papildu konsolidāciju apmēram padsmit miljonu latu apmērā, lai nodrošinātu konsolidāciju 130–140 miljonu latu apmērā.
Tāpat ziņots, ka Latvija 22. decembrī plāno noslēgt starptautiskā aizdevuma programmu.
Latvija 2008.gada beigās panāca vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem par 7,5 miljardu eiro aizdevuma saņemšanu. Līdz šim Latvija no plānotā kopējā aizdevuma saņēmusi 4,4 miljardus eiro, no kuriem apmēram 49% izlietoti valsts budžeta deficīta un valsts budžeta aizdevuma finansēšanai, 38,5% izlietoti valsts parāda atmaksai, bet apmēram 10% izmantoti finanšu sektora stabilitātei, kā arī 2,5% ir Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas atbalsts Parex bankai.