Pirms nedēļas pēc iepazīšanās ar PV ziņojumu par mediācijas procesu Stokholmā valdība nolēma uz nedēļu atlikt lemšanu šajā jautājumā, savukārt PV turpināja mediācijas sarunas ar CAF par abu pušu noslēgtā līguma izmaiņām, kas atbilstu iepirkuma nolikumam.
Premjers pirmdien norādīja, ka mediācijas process ir ievilcies, kas ir problēma, savukārt Satiksmes ministrija nepiedāvā risinājumu, kā nonākt līdz mediācijas procesa beigām "saprotamā laika periodā". Tāpat esot jāņem vērā Eiropas Savienības fondu pārdales termiņi, lai apgūtu vilcienu iepirkumam paredzētos līdzekļus vēl šajā finanšu perspektīvā, piebilda premjers.
Atbildot uz jautājumus, vai šos līdzekļus izdosies apgūt, valdības vadītājs uzvēra, ka pie tā ir jāstrādā. "Nav jautājuma par to, izdosies vai neizdosies. Ir jāizdodas, tas vienkārši ir jāizdara," piebilda Dombrovskis.
Kā ziņots, SM ir sagatavojusi papildu informāciju Eiropas Komisijai (EK) par sešiem projektiem, kuru labā tiktu pārdalīts vērienīgā un neveiksmīgā vilcienu iepirkuma finansējums 100 miljonu latu vērtībā, taču tie uz Briseli tiks sūtīti pēc valdības sēdes, informēja ministrijā.
Kā skaidro SM, ministrija ir sagatavojusi informāciju EK, tomēr, ņemot vērā 13.februārī valdības sēdē lemto, tā tiks nosūtīta tikai pēc turpmākās rīcības priekšlikumu saskaņošanas ar Finanšu ministriju un informatīvā ziņojuma izskatīšanas Ministru kabineta sēdē. Paredzams, ka tas varētu notikt nākamnedēļ.
Jau ziņots, Latvijas atbildīgās institūcijas EK piedāvājušas sešus projektus, kuru labā tiktu pārdalīts vērienīgā un neveiksmīgā vilcienu iepirkuma finansējums.
Šie projekti segtu 80% no vilcienu iepirkumā paredzētajiem līdzekļiem. Latvijas piedāvātie projekti ir 13 būtisku dzelzceļa pieturu modernizēšana, Šķirotavas stacijas modernizācija, Liepājas stacijas signalizācijas sistēmas modernizācija un sliežu paplašināšana, sliežu ceļa atjaunošana Austrumu-Rietumu transporta koridorā, sliežu pārmiju nomaiņa Rail Baltica un Austrumu-Rietumu koridorā, kā arī Austrumu-Rietumu koridora galvenā datu pārraides tīkla modernizācija.
EK šiem projektiem devusi "zaļo gaismu", jo tie atbilst programmas mērķiem, proti, padara transporta sistēmu videi draudzīgāku un ir saistīti ar dzelzceļa infrastruktūru. Vienlaikus EK radušās bažas par pirmo trīs projektu īstenošanas laiku. EK šos trīs projektus atbalstīs tikai tad, ja saņems no Latvijas atbildīgajām institūcijām vairāk informācijas, kā plānots novērst ar iepirkumiem un tehnisko sarežģītību saistītos riskus, ņemot vērā, ka līdz 2015.gada beigām projektiem jābūt pabeigtiem. Savukārt pēdējie trīs Latvijas piedāvātie projekti atzīti par zema riska projektiem un ir atbalstāmi.
Tāpat EK vēlas zināt alternatīvos projektus atlikušajiem 20% no finansējuma. Satiksmes ministrijā skaidroja, ka vēl tiek vērtētas alternatīvas, kas vislabāk atbilstu prioritātes mērķim. Pēc tam tās tikšot iekļautas ziņojumā valdībai.
Atbildes Latvijas pusei no 20.decembra bija jāsniedz divu mēnešu laikā.