Sarunā Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents iepazīstināja Valsts prezidentu ar nozīmīgākajiem rādītājiem banku sektorā pērn, īpaši atzīmējot, ka tas bija pirmais gads pēc trīs gadu pārtraukuma, kad banku sektors kopumā strādājis ar peļņu. Amatpersonas apspieda arī to, ka pirmo reizi kopš 2004.gada bankās noguldītās naudas apjoms pārsniedz izsniegto kredītu apjomu, kam būtisks priekšnoteikums bijis nerezidentu noguldījumi. M.Bičevskis minēja, ka Latvijas iekšējais noguldījumu līmenis joprojām nesedz esošo pieprasījumu pēc finanšu līdzekļiem.
Kā būtiskus jomas dienaskārtības jautājumus Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents minēja grozījumus Civilprocesa likumā, kas ierobežos līgumsodus un pastiprinās hipotēkas nozīmi. Viņš norādīja, ka uz banku un nebanku kreditētājiem nevar attiecināt vienādus noteikumus par iespējamā līgumsoda apjomu. Tāpat viņš skaidroja komercbanku nostāju par grozījumiem Maksātnespējas likumā, izmainot fizisko personu un juridisko personu maksātnespējas regulējumu, un norādīja, ka, pieņemot ieceres samazināt ierobežojumus privātpersonām, lai maksātnespējas process notiktu, banku vēlme izsniegt liela apjoma kredītus privātpersonā būs ļoti ierobežota. Viņš uzsvēra, ka arī nākotnē uzmanība tiks pievērsta nebanku kreditētājiem, aicinot šo jomu no tiesiskā viedokļa veidot par labi regulētu tirgu, darbam pie kredītbiroja likuma un nodokļu regulējuma, kā arī termiņuzturēšanās atļauju jautājumam, kam šobrīd ir būtiska nozīme finanšu aktivitāšu nodrošināšanā mājokļu kreditēšanas.
Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents īsi iepazīstināja arī ar banku darbības rezultātu salīdzinājumu starp Baltijas valstīm, norādot, ka Latvijas finanšu sektora pelnītspēja ir zemāka, par ko tieši liecina kapitāla atdeves rādītāji. Tomēr viņš norādīja arī uz ierobežoto konkurenci, kas ir banku sektorā Igaunijā un mazo nerezidentu finanšu apjomu Igaunijas bankās.
Kā priekšnoteikumus veiksmīgai finanšu sektora attīstībai arī turpmāk sarunā Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents atzīmēja fiskālās politikas un nodokļu politikas stabilitāti un spēcīgu regulatoru, kas veido skaidrus darbības nosacījumus un tiesisku vidi šajā sektorā. Kā būtiskus trūkumus finanšu sektora attīstības iespējām M.Bičevskis minēja to, ka līdz šim Latvijā nav definēta nozares attīstības politika, par ko šobrīd notiek komercbanku diskusijas ar finanšu ministru un Ministru prezidentu.
Valsts prezidents aicināja paust Komercbanku asociācijas viedokli par ES dažādajām iniciatīvām banku sektora regulējumam un arī turpmāk aktīvi piedalīties normatīvo aktu izstrādē. Sarunas noslēgumā amatpersonas pārrunāja arī valdības šī brīža izvēles eiro ieviešanas kontekstā.