Tostarp privāto pensiju fondu pensiju plānu dalībnieku iemaksas 2023.gadā pieauga par 19% salīdzinājumā ar 2022.gadu un veidoja 91,688 miljonus eiro, bet darba devēju iemaksas augušas par 13,8% - līdz 21,808 miljoniem eiro.
Savukārt no pensiju plānu kapitāla pērn izmaksāts 44,951 miljons eiro, kas ir par 26,7% mazāk nekā 2022.gadā, tostarp 94,8% jeb 42,624 miljoni eiro izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.
2023.gada beigās privāto pensiju fondu pensiju plānos uzkrātais kapitāls veidoja 810,8 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar 2022.gada beigām ir pieaugums par 21,3% jeb 142,552 miljoniem eiro.
Privāto pensiju plāniem pagājušā gada beigās bija pievienojušies 411 877 dalībnieki, kas ir par 27 536 jeb 7,2% vairāk nekā 2022.gada beigās.
Tostarp pensiju plānu aktīvo dalībnieku skaits pieaudzis par 7,6%, veidojot 207 008, kamēr pasīvo dalībnieku jeb iedzīvotāju, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā nav veikuši iemaksas, bet vēl nav sasnieguši pensiju plānā noteikto pensijas vecumu, skaits palielinājies par 4,9% - līdz 123 878.
Latvijā pagājušā gada beigās strādāja septiņi privātie pensiju fondi, tostarp seši atklātie un viens slēgtais, kas piedāvāja ieguldīt 21 pensiju plānā.
Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.