Uz atvadām tā piedāvā atvieglot fiziskās ciešanas, tomēr ne visās tās izpausmēs, un bez palīdzīgām rokām te neiztikt. Kam palaimējas, tas saņem arī stiprinošus vārdus garīgo moku mazināšanai, lai gan nereti psiholoģiska palīdzība vajadzīga pašiem tuviniekiem, kuri uzņēmušies atvieglot slimniekam nāves gaidīšanu.
Tā ir pilnas slodzes nodarbe, kas gan neparedz apmaksātu atvaļinājumu pamata darba vietā. Taču arī tas nebūtu risinājums, jo normālā situācijā personai, kurai slimība nepielūdzami strauji un sāpīgi progresē, paliatīvā aprūpe (PA) būtu jāsaņem no īpaši apmācītiem speciālistiem tam paredzētās iestādēs. Pirmo Latvijā trūkst, savukārt otrajās kapacitāte ne tuvu nav līdzvērtīga pieprasījumam, un tas dažkārt liek meklēt citas alternatīvas.
"Vēža diagnozi ļoti daudzos gadījumos pavada depresija, un diemžēl ir cilvēki, kuri izlemj dzīvi beigt no savas rokas. Vidēji četri pacienti gadā interesējas par eitanāziju - pārsvarā tie ir cilvēki, kuri daudz lasījuši internetā vai arī iepriekš nesekmīgi ārstējušies ar alternatīvām metodēm," atklāj Vilnis Sosārs, Latvijas Onkoloģijas centra (LOC) PA nodaļas vadītājs. Medicīniski asistēta pašnāvība nedziedināmi slimiem cilvēkiem Latvijā, tāpat kā lielākajā daļā valstu, nav legalizēta, taču zemēs (piemēram, Šveicē, Nīderlandē, Kanādā, Beļģijā), kur atzīts, ka aizliegums palīdzēt citam izdarīt pašnāvību ir nekonstitucionāls, cilvēki izmanto pakalpojumu, kas atbrīvo viņus un tuviniekus no nāves gaidīšanas ciešanām un ar to saistītām sadzīviskajām grūtībām. Piemēram, Beļģijā uz mūžu tiek iemidzināti vidēji tūkstoš cilvēku gadā, un nesen tur atļauta arī bērnu eitanāzija. Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes vadošā pētniece filozofijas doktore Skaidrīte Lasmane uzskata, ka mūsu valstī sabiedrība nav gatava diskusijai par ārsta asistētu pašnāvību atļaušanu, turklāt apstākļos, kad šim - no ētiskiem aspektiem neviennozīmīgajam - risinājumam ir alternatīva: "Attīstītajās valstīs eitanāziju izmanto tie, kuri nevar atļauties PA - tā ir dārga."
Latvijā apmaksātu PA sniedz septiņās slimnīcās, tomēr katrā ir limits - cik pacientu uzņemt un cik naudas gada laikā viņiem iztērēt. Šā gada budžets ļauj slimnīcās pirms nāves aprūpēt divus tūkstošus cilvēku, liecina Veselības ministrijas (VM) dati. Šajā ziņā Latvija gandrīz iekļaujas Pasaules Veselības organizācijas standartos, saskaņā ar kuriem uz miljonu iedzīvotāju jānodrošina 125 PA gultas. Taču visu aptaujāto slimnīcu pārstāvji Dienai atzīst, ka pieprasījums vismaz divreiz pārsniedz budžetā noteiktos griestus un uz brīvajām vietām PA nodaļās veidojoties rindas.
Speciālisti Dienai atklāj, ka daudzos gadījumos piederīgie netiek galā un bieži sauc neatliekamās palīdzības brigādes. Tām savukārt ne vienmēr ir pienākums steigt palīgā PA pacientam, jo formāli dzīvības glābšana viņiem neesot nepieciešama. Mājas aprūpe jāuzrauga ģimenes ārstiem, viņi arī izraksta sāpju mazinātājus, kuru arsenāls esot gana plašs, un, kā norāda Sosārs, Latvijā šajā ziņā situācija ir uzteicama, jo "onkoloģijā varam atsāpināt jau 90 procentos gadījumu". Cilvēkiem ar vēža diagnozi atsāpinātāji tiek kompensēti, tāpat kā ģimenes ārsta vizītes. Sosārs uzskata, ka svarīgākā ir ģimenes ārstu izglītotība PA jautājumos, tomēr realitāte ir satraucoša - pirms pāris gadiem projekta EQUAL ietvaros veiktā pētījumā puse aptaujāto ģimenes ārstu atzina, ka nav kompetenti sniegt PA pakalpojumus, un trešdaļa norādīja, ka nav pārliecināti par savām zināšanām šajā jomā.
Visu rakstu lasiet pirmdienas, 24.augusta, avīzē Diena!