Profesors: Publiskotie migrācijas dati neatspoguļo patieso situāciju

Taču, pēc profesora aplēsēm, izbraukušo skaits ir vismaz 30 000. Profesors gan paskaidroja, ka precīzu datu par 2012. gadu vēl nav, jo ne par visām mūsu emigrantu mērķa valstīm ir pieejama jaunākā informācija. Tomēr viņš piekrīt, ka emigrācijas temps ir samazinājies par aptuveni 20%.Profesors prognozē, ka gadījumā, ja Latvijā attīstība turpināsies aptuveni tādos tempos, kā patlaban un uzlabojoties sociālajai politikai, emigrācijas tempi turpinās palēnināties, taču lēcienveidīgi pārsteigumi nav sagaidāmi. "Protams, ka emigrācija nesaruks līdz nulles līmenim. Taču, ja sasniegsim punktu, ka bilance būs daudzmaz tuvu nullei, ka aizbraukušo nebūs stipri vairāk nekā iebraukušo, tas būs labi," atzina Hazans.Tāpat viņš īsti nepiekrīt datiem par imigrantu pieplūdumu Latvijā, jo šajā gadījumā, lai datus varētu korekti interpretēt, precīzi jānodala tos, kuriem Latvija ir pastāvīga dzīvesvieta, no tiem, kas iegādājoties nekustamo īpašumu, ir ieguvuši uzturēšanās atļauju Latvijā, kā arī no ārzemes piedzimušo Latvijas valstspiederīgo bērniem, kuri pēc tām tiek reģistrēti Latvijā un statistikā parādās kā imigranti.Tāpat svarīgi būtu redzēt imigrantu sadalījumu ne tikai pēc valstīm, no kurām tie iebrauc, bet arī pēc valstiskās piederības, lai varētu novērtēt reemigrantu skaitu. Komentējot datus par valstīm, no kurām ir vislielākais imigrantu ieplūdums, profesors prognozēja, ka arī nākotnē liels īpatsvars būs no bijušajām Padomju Savienības valstīm - Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Moldāvijas, Gruzijas, Vidusāzijas. Lai arī ir šo valstu iedzīvotāji, kuri meklē iespēju uzreiz emigrēt uz kādu no Rietumeiropas valstīm, daļa ir tādu, kuri izvēlas Latviju, jo šeit vide nav tik krasi atšķirīga no viņu dzimtenes.Tāpat kā Centrālajai statistikas pārvaldei, arī Hazanam nav datu par reemigrācijas tempiem, taču no viņam pieejamās informācijas no dažādiem apsekojumiem neesot redzams, ka notiktu būtiska reemigrācijas intensifikācija.Atšķirīgi dati ir par to, cik daudz no Latvijas ir aizbraukuši vecumā līdz 35 gadiem - ja oficiālie dati uzrāda kā 2012. gadā tie bija aptuveni 60%, Hazana rīcībā esošā informācija liecina, ka Latvijas valstspiederīgo aizbraukušo vidū 75-80% ir līdz 35 gadu vecumam. Viņš paskaidroja, ka šādus datus uzrāda citu valstu apkopotā informācija par iepriekšējiem gadiem, kā arī Lielbritānijas pieejamie dati par 2012.gada sākumu. Savukārt ticami dati esot par to, ka no reģioniem vislielākais emigrantu skaits procentuāli no iedzīvotājiem gada sākumā ir no Latgales, taču mazāk gribas ticēt, ka arī Kurzemē ir tikpat augsts emigrācijas līmenis.Kritizējot Centrālās statistikas pārvaldes datus, profesors norādīja, ka par valstij tik svarīgu jautājumu ir jābūt ļoti uzticamiem statistikas datiem, tāpēc metodoloģijai jābūt detalizēti aprakstītai un paskaidrotai. "Pagaidām neredzu caurspīdīgu metodoloģijas prezentāciju, kuru neatkarīgi eksperti var pārbaudīt un izvērtēt. Informācija par metodoloģiju, kas patlaban ir publiski pieejama, ir absolūti nepietiekoša. Pirmkārt, spoguļstatistikas izmantošana ir pareizā pieeja, bet ir jāredz dati pa valstīm, kā arī novērtēšanas metode tām valstīm, par kurām datu vēl nav.Vēl svarīgāk ir lai arī 2000.-2011.gada dati būtu iegūti pēc tās pašas metodes - pašlaik CSP publicētie dati balstās uz citu, pēc Hazana pārliecības, kļūdaino pieeju, un ir pretrunā ar viņa nopublicētiem datiem, kuri izmanto spoguļstaistiku.Visbeidzot, administratīvo reģistru izmantošana, lai iegūtu detalizēto 2012.gada emigrantu portretu, ir, principā, arī atbalstāma, bet tās metodoloģijas apraksts ir ļoti tāls no zinātniskajā vai profesionālajā vidē pieņemtiem standartiem, uzskata profesors. Ir nopublicēta viena regresijas modeļa rezultātu tabula, bet nedz pats modelis, ne rezultāti nav detalizēti aprakstīti un izanalizēti. "Tas pat nav kursa darba līmenis. Ņemot vērā izmantoto administratīvo datu apjomu un daudzveidību, pilnvērtīgais apraksts aizņemtu 30 - 50 lapaspuses," kritisks bija profesors.Jau ziņots, ka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits Latvijā pagājušajā gadā ir samazinājies par 11 900. Šā gada 1.janvārī Latvijā dzīvoja 2,02 miljoni iedzīvotāju, un tas ir par 21 tūkstoti mazāk nekā pirms gada. Negatīvā dabiskā pieauguma dēļ iedzīvotāju skaits pērn samazinājies par 9100.Saskaņā ar apkopotajiem datiem 2012.gadā uz dzīvi Latvijā no citām valstīm ieradās 13 300 cilvēku, kas ir par 3100 mazāk nekā 2011.gadā. Savukārt uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī no Latvijas pērn pārcēlušies 25 200, un tas ir par 5100 mazāk nekā gadu iepriekš. No kopējā iedzīvotāju skaita, kas pērn iebrauca Latvijā, 41% bija sievietes, bet 59% - vīrieši. Puse no iebraukušajiem bija vecumā no 20 līdz 39 gadiem.