Protokols, kura viltošanā apsūdzēta Muižniece, ticis uzrakstīts tikai piecus mēnešus pēc komisijas sēdes

Lieciniece pastāstīja, ka bijusi atbildīga par Juridiskās komisijas sēžu audioierakstu veikšanu un protokolēšanu, taču pati nepiedalījusies 2009.gada 1.septembrī notikušajā komisijas sēdē. Tajā esot piedalījusies viņas kolēģe Dace Saleniece, tāpēc Sarmule domājusi, ka Saleniece arī sagatavos šīs sēdes protokolu, savukārt Saleniece domājusi, ka protokolu sagatavos Sarmule. Tā arī neviena no abām konsultantēm protokolu nav uzrakstījusi.Pagājuši pieci mēneši, līdz 2010.gada 1.februārī Muižniecei radusies nepieciešamība pēc 2009.gada 1.septembra sēdes protokola, un tad atklājies, ka šī protokola vienkārši nav. Pēc Sarmules teiktā, viņai pašai un arī kolēģei Evijai Bērziņai bijis bail, kā Muižniece reaģēs, kad viņai tiks paziņots par vajadzīgā protokola neesamību. Lieciniece arī vairākkārt piebilda, ka viņai bijis ļoti liels respekts pret Muižnieci.Abām konsultantēm par izbrīnu, faktu, ka joprojām nav uzrakstīts protokols pirms pieciem mēnešiem notikušai Juridiskās komisijas sēdei, Muižniece uztvērusi mierīgi un teikusi, ka tā pat ir labāk, tiesā liecināja Sarmule. Tai pašā dienā visas trīs konsultantes, izmantojot 2009.gada 1.septembra komisijas sēdes audioierakstu, sākušas rakstīt iztrūkstošo protokolu. Lai būtu ātrāk, viņas sadalījušas darbu tā, ka katrai jāuzraksta tikai daļa protokola, bet pēc tam visu tekstu salikušas kopā vienā dokumenta projektā, izdrukājušas un nesušas parakstīt Muižniecei.Kā šodien tiesā apgalvoja Sarmule, Muižniece parasti izlasīja protokolus, kurus viņa parakstīja, un kādreiz pat veica tajos nelielus labojumus, piemēram, gramatiskas nianses, kas pēc būtības neietekmēja dokumenta saturu.Konkrētajā gadījumā konsultante Bērziņa esot atgriezusies no Muižnieces kabineta ar neparakstītu, bet izlabotu protokola projektu. Sarmule konstatējusi, ka protokola projektā Muižniece ar savu roku ir izsvītrojusi audioierakstam atbilstošo fragmentu par Juridiskās komisijas sēdē notikušo balsojumu un pieņemto lēmumu virzīt izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā grozījumu projektu Krimināllikumā (KL). Tā vietā Muižniece ierakstījusi, ka komisija vienojusies par nepieciešamību likumprojektu vēl pilnveidot.Pēc Sarmules teiktā, konsultantes bijušas ļoti pārsteigtas par Muižnieces lūgumu būtiski labot protokola projekta saturu, jo nekad iepriekš komisijas priekšsēdētāja neko tādu neesot prasījusi darīt. Tomēr konsultantes paklausījušas komisijas priekšsēdētājas norādījumiem un ierakstījušas protokola projektā to, ko Muižniece likusi. Nododot protokola projekta galīgo variantu Muižniecei, konsultantes vēlreiz vērsušas priekšsēdētājas uzmanību uz to, ka konkrētais dokumenta fragments neatbilst tam, kas sēdē faktiski tika nolemts.Muižniece šodien tiesā Sarmulei jautāja, vai viņa ir pilnīgi pārliecināta, ka lapa ar sēdes protokola projekta labojumiem nebija tapusi jau pirms 2010.gada 1.februāra, uz ko lieciniece atbildēja, ka viņai par to nav nekādu šaubu.Beidzot liecināt tiesā, Sarmule piebilda, ka, viņas skatījumā, Muižniece mēģina novelt politisko atbildību uz Saeimas Juridiskās komisijas konsultantēm, kuras ir tikai tehniskās darbinieces un nekādus lēmumus savā darbā nepieņem.Šodien uz tiesu liecināt bija ieradusies arī Saeimas Juridiskās komisijas konsultante Inta Ieviņa. Viņa pastāstīja, ka nav piedalījusies 2009.gada 1.septembrī notikušajā Juridiskās komisijas sēdē, taču, ņemot vērā to, ka sēdē nobalsots par KL grozījumu projekta nodošanu izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā, viņa neilgi pēc tam sagatavojusi attiecīgos dokumentus nosūtīšanai Saeimas prezidijam un lūgusi Muižniecei parakstīt pavadvēstuli, taču Muižniece atteikusies to darīt.Par to, kā vēlāk tapis 2009.gada 1.septembra Juridiskās komisijas sēdes protokols, Ieviņa liecināja līdzīgi, kā pārējās komisijas konsultantes. Viņa arī piebilda, ka konsultantes apzināti glabājušas pierādījumus tam, kā Muižniece lūgusi sagrozīt sēdes protokolu, lai vēlāk pašām nesanāk nepatikšanas. "Lai nevainotu mūs, konsultantes, mēs saglabājām materiālus par to, kā tapa nepareizais protokols," tiesā atzina Ieviņa.Liecinieku pratināšanu Muižnieces lietā tiesa šodien vēl nepabeidza, to plānots turpināt rīt, 7.septembrī, kad cita starpā iecerēts uzklausīt arī 9.Saeimas priekšsēdētāju Gundaru Daudzi (ZZS), bet pēc tam - pašu apsūdzēto Muižnieci. Ja viss notiks, kā paredzēts, jau pirmdien, 10.septembrī, kriminālprocesā varēs pabeigt tiesas izmeklēšanu un pāriet pie debatēm, norādīja tiesnese Vija Siliniece.Kā ziņots, Muižniece ir apsūdzēta par to, ka, būdama valsts amatpersona - Saeimas deputāte un vienlaikus arī Juridiskās komisijas priekšsēdētāja -, viņa viltojusi dokumentu - Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokolu.Līdz ar to Muižniecei celta apsūdzība pēc KL 327.panta 1.daļas - par dokumenta viltošanu vai par apzinātu viltota dokumenta izsniegšanu vai izmantošanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona. Par šādu noziedzīgu nodarījumu var sodīt ar arestu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 20 minimālajām mēnešalgām (4000 latu).Prokuratūra jau pērn oktobra sākumā lūdza izdot Muižnieci kriminālvajāšanai. Tad par šo jautājumu lēma ST, kas piekrita Ģenerālprokuratūras ierosinājumam, tomēr prokuratūra uzskatīja, ka Muižnieces izdošanai kriminālvajāšanai nepieciešams arī Saeimas akcepts. Savukārt Saeima apstiprināja Juridiskās komisijas sagatavoto lēmumu, kurā bija teikts, ka jautājums par piekrišanas došanu kriminālvajāšanas sākšanai pret Muižnieci pēc būtības nav apspriežams Saeimā.LETA jau ziņoja, ka kriminālprocesu pret Muižnieci pērn 1.jūnijā sāka ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Kriminālprocess tika sākts, pabeidzot resorisko pārbaudi, kas bija ierosināta pēc tam, kad Ģenerālprokuratūra saņēma 10.Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētāja Alekseja Loskutova (V) iesniegumu par iespējamu Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokola viltojumu.Kā skaidroja Loskutovs, 2009.gada 1.septembra Juridiskās komisijas sēdes audioieraksts liecina, ka deputāti sēdē apspriestos KL grozījumus nolēmuši virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā, turpretim protokolā norādīts, ka likumprojektu nepieciešams pilnveidot. Līdz ar to likumprojekta tālāka virzīšana nobremzēta.Pēc Loskutova teiktā, Juridiskās komisijas konsultantes atzinušas, - Muižniece devusi norādījumus, ko rakstīt protokolā. Šo protokolu parakstījusi Muižniece un toreizējais Juridiskās komisijas sekretārs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK).Muižniece savu vainu dokumenta viltošanā neatzīst, turklāt viņai vispār neesot skaidra apsūdzība. Iepriekš apsūdzētā šo lietu saistīja ar politiskajām intrigām.Par to, vai Muižniece ir vai nav viltojusi Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokolu, būs jāspriež tiesai.Patlaban Muižnieces ST tiesneša pilnvaras ir apturētas.