PTAC informē, ka lidojuma atcelšanas gadījumā aviokompānijai ir pienākums piedāvāt pasažieriem divas iespējas - maršruta maiņu vai naudas atmaksu.
Attiecīgi pasažieriem, saņemot paziņojumu par lidojuma atcelšanu, ir svarīgi ievērot norādītās instrukcijas un izvēlēties atbilstošāko variantu.
Maršruta maiņas gadījumā atbilstoši aviokompānijas sniegtajam skaidrojumam sistēma automātiski piedāvā tuvāko pieejamo alternatīvo lidojumu. Ja šis variants nav atbilstošs, pasažierim ir iespēja izvēlēties citu datumu. Ja nav iespējams atrast atbilstošāko variantu, pasažierim jāsazinās ar aviokompānijas zvanu centru.
Savukārt atbilstoši ES regulai aviokompānijai nav pienākuma izmaksāt kompensāciju, ja lidojums tiek atcelts vismaz divas nedēļas pirms plānotā izlidošanas datuma, atzīmē PTAC.
Vienlaikus PTAC papildina, ja pasažieris ir iegādājies ceļojuma apdrošināšanu un ja radušies zaudējumi, piemēram, par rezervēto viesnīcu vai citiem pakalpojumiem, pasažieriem jāvēršas pie apdrošinātāja. Apdrošināšanas atlīdzība ir atkarīga no izvēlētās polises un tajā iekļautajiem riskiem.
Gadījumā, ja situācija ar aviokompāniju netiek atrisināta, pasažieris var vērsties PTAC, iesniedzot parakstītu iesniegumu ar pievienotiem dokumentiem, tostarp saraksti ar aviokompāniju, biļešu kopijas un citus.
Kopumā pērn PTAC par visiem pārvadātājiem ir saņēmis 547 gaisa pasažieru iesniegumus, par atceltajiem reisiem - 125 iesniegumus. Savukārt 2023.gadā PTAC saņēma 619 iesniegumus, par atceltajiem reisiem - 85.
LETA jau ziņoja, ka "airBaltic" 2025.gadu sāka ar paziņojumu, ka šogad vasaras sezonā dzinēju apkopes kavēšanās dēļ, ko veic to ražotājs "Pratt & Whitney", aviokompānija pārtrauks lidojumus 19 maršrutos, kā arī samazinās reisu biežumu skaitu 21 maršrutā. Kopumā tiks atcelti 4670 lidojumu.
"airBaltic" vasaras sezonā atcels lidojumus 10 maršrutos no Rīgas - uz Aberdīnu, Belgradu, Klužu-Napoku, Erevānu, Gēteborgu, Mikonu, Prištinu, Žešuvu, Skopji un Stavangeru. Savukārt no Tallinas vasaras sezonā tiks atcelti lidojumi uz Dubrovniku un Hamburgu, no Viļņas - uz Dubrovniku, Ibisu, Rodu, Kišiņevu, Telavivu un Valensiju, bet no Tamperes - uz Rodu.
Pēc šī aviokompānijas paziņojuma Briškens sociālajos tīklos paziņoja, ka ir uzdots "airBaltic" padomei nekavējoties skaidrot reisu atcelšanas lēmuma pamatotību un ietekmi uz Latvijas savienojamību. Savukārt akcionāru sapulcē šogad 21.janvārī paredzēts vērtēt uzņēmuma padomes darbu.
Ministrs uzsver, ka "airBaltic" ir valstij stratēģiski nozīmīgs, eksportējošs uzņēmums, kas nes tiešu pienesumu ne tikai aviācijas nozarei, bet visai Latvijas ekonomikai. Lai uzņēmums turpinātu augt, tā vadība ir solījusi piesaistīt 300 miljonu eiro privātā kapitāla biznesa plāna realizācijai.
"Savi solījumi ir jāpilda un, ja apstākļi mainās, vienmēr jābūt skaidram plānam B. Padomes un, īpaši, tās priekšsēdētāja Klāva Vaska darbu vērtējam pēc rezultātiem, korektas un savlaicīgas komunikācijas un spējas vadīt uzņēmumu arī izaicinošos laikos," raksta Briškens.
Tāpat ziņots, ka 2024.gada 30.augustā valdība slēgtajā daļā vienojās, ka "airBaltic" pamatkapitāls, gatavojoties akciju sākotnējam publiskajam piedāvājumam (IPO), tiks samazināts par 571,293 miljoniem eiro un tiks vienkāršota esošā uzņēmuma akciju struktūra, taču atbilstoši "Firmas.lv" datiem līdz šim izmaiņas joprojām nav veiktas.
Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka "airBaltic" pamatkapitāls tiks samazināts līdz 25,179 miljoniem eiro.
Ziņots arī, ka Latvijas valdība 30.augustā sēdes slēgtajā daļā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" akciju IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.
Briškens iepriekš skaidroja, ka ar "airBaltic" stratēģisko investoru nenotiek sarunas par kontrolpaketes pārdošanu, bet par mazākuma paketes iegūšanu pirms IPO vai ejot uz IPO, kā arī, iespējams, līdzdalību IPO.
Neoficiāla informācija liecina, ka par "airBaltic" stratēģisko investoru varētu kļūt Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa", kas sākotnēji iegūtu aptuveni 10% akciju.
Briškens līdz šim oficiāli nav atklājis, vai potenciālais stratēģiskais investors ir "Lufthansa", kā arī, cik daudz "airBaltic" kapitāldaļu un par kādu summu investoram varētu pārdot. "Darbs turpinās. Ir jābūt abpusējai vienošanās, lai šādu informāciju izpaustu. Līdz ko darījuma dokumenti būs noslēgti, nekavējoties abas puses to komentēs," iepriekš teica ministrs.
Vienlaikus ministrs iepriekš uzsvēra, ka atbildība par kapitāla piesaisti gulstas uz "airBaltic" izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju Gausu un "airBaltic" padomes priekšsēdētāju Vasku. "Uzņēmuma vadības darbs tiks vērtēts pēc sasniegtajiem rezultātiem," pauda ministrs.
"airBaltic" 2023.gadā pārvadāja kopumā 4,536 miljonus pasažieru, kas ir par 35,7% vairāk nekā 2022.gadā, un veica 44 100 lidojumu, kas ir par 18,3% vairāk nekā gadu iepriekš.
"airBaltic" auditētais apgrozījums 2023.gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.
Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.