Latvijas Televīzijas raidījums de facto ziņo, ka šis pats uzņēmums (kopā ar partneri Kuvera Pluss) aizvadītā gada rudenī ieguvis arī tiesības sniegt pakalpojumus Latvenergo. Šī līguma maksimālā summa – 544 231 eiro (bez PVN). Uz Latvenergo iepirkumu atsaucās tikai divi pretendenti. Vislielāko punktu skaitu ieguva apvienība, ko veidoja Alpha Baltic Media un Kuvera Pluss.
Saskaņā ar Latvenergo sniegto informāciju, iepirkumu komisijai gan bija radušās bažas par nepamatoti lētu piedāvājumu, taču uzvarētājs spēja iesniegt dokumentus, kas pamato spēju sniegt piedāvāto pakalpojumu. Lēmuma pieņemšanas brīdī Alpha Baltic Media bija arī nodokļu parāds. Saskaņā ar likumu tika prasīts apliecinājums – ir vai nav parādu, un firma iesniedza VID izsniegtu izziņu par parāda neesamību.
Negatīvu klientu atsauksmju un nodokļu parādu dēļ Latvenergo pērn divos iepirkumos Špillera firmas Alpha Baltic Media piedāvājumu noraidīja kā neatbilstošu. Taču no viņu puses sekoja piecas sūdzības un iepirkumu uzraugs noraidīšanas iemeslus atzina par nepietiekamiem. Pusmiljonu vērtajā iepirkumā Latvenergo par Alfa Baltic Media prasījis viedokli arī vairāk nekā divdesmit medijiem, no kuriem daži atbildēja - no šīs firmas iekasēs priekšapmaksu, tādējādi norādot uz neuzticēšanos.
Visticamāk, ja nebūtu paradoksālā situācija, ka pasūtītājs ir VID, bet pakalpojuma būtība - saistīta ar informēšanu par nodokļu reformu, tad nelielo VID iepirkumu, kurā uzvarēja Alpha Baltic Media, neviens nepamanītu. Uz to bija pieteikušās septiņas firmas.
Alpha Baltic Media īpašnieks un vadītājs Lauris Špillers noliedz, ka būtu piedāvājis dempinga cenu: “Mums šajā gadījumā vienkārši bija labāks mediju stratēģija, caur kuru mēs varējām to piedāvāt.”
“Es gribu pateikt vienu - ka jebkurš publiskā iepirkuma veicējs ir ķīlnieks normai, kas saucas zemākā cena. Un šajā gadījumā es pieņemu, ka mums vienkārši nav daudz variantu (..) Tādēļ ir jāraksta precīzāk specifikācijas, un ir daudz precīzāk jānosaka, kas ir jādara un pretī jāprasa konkrētas stundas, ko darīs,” saka VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.
Alpha Baltic Media šobrīd nav nodokļu parādu, taču ar tās īpašnieku Lauri Špilleru saistītas citas kompānijas pēdējos gados palikušas valstij parādā nodokļus vairāk nekā pusmiljonu eiro.
Firmas mājaslapā vēl līdz šai nedēļai bija redzama desmit cilvēku komanda. Pēc VID datiem firmā Alpha Baltic Media strādā trīs cilvēki, un, spriežot pēc 2017.gadā nomaksāto nodokļu apmēra, viņu bruto alga ir ap piecsimt eiro. Lai gan vidējā alga nozarē pēc VID datiem ir vismaz divreiz lielāka.
Špillers bijis īpašnieks vai amatpersona virknē kompāniju.Vairākas no tām bieži mainījušas nosaukumus, pat piecas reizes. Piemēram, firma ar vienu un to pašu reģistrācijas numuru saukusies Mēdiju aģentūra Alfa centrs, Reklāmas aģentūra Alfa Centrs, Alpha Baltic, AB Latvia Group un šobrīd to sauc Baltic Media.
Vairākas Špillera firmas ir viegli sajaukt, jo nosaukumos vieni vārdi variē dažādās kombinācijās. Vislielākais parāds valstij – vairāk nekā pusmiljons eiro - ir firmai Baltic Media, kas Špilleram piederēja vēl līdz pagājušā gada vasarai. Tagad par īpašnieku kļuvis viņa riteņbraukšanas komandas biedrs Deins Kaņepējs. VID savulaik atklāja, ka Baltic Media (tobrīd – Alpha Baltic) apmaksājis starpnieku kompānijām rēķinus par faktiski nesniegtiem pakalpojumiem. Špillers VID viedoklim nepiekrīt: “Nav jāveic nekādas izmeklēšanas funkcijas, ja šajā brīdī kompānija ir legāla, viņa ir reģistrēta VID. Viņi ir nodokļu maksātājs un viņi sniedz pakalpojumu, par kuru mēs saņemam arī pēc tam dokumentus, mums nav nekāds pamats nemaksāt, un tajā brīdī, kad es biju valdē, mums bija visi šie dokumenti un pilnībā atbilstība.”
Alpha Baltic VID uzrēķinu pārsūdzēja tiesā. Arī tā uzskatīja, ka rēķini noformēti ļaunprātīgos nolūkos, lai nepamatoti samazinātu valstij maksājamo nodokļu apmēru. Tiesas lēmums atklāj, ka Alpha Baltic par pakalpojumiem – galvenokārt reklāmas stratēģiju izstrādi – regulāri maksājis starpniekfirmām, kam nav bijis ne darbinieku, ne zināšanu šajā jomā. Tālāk tās it kā algojušas apakšuzņēmējus. de facto zināms, ka viena nodokļu optimizēšanai izmantotā firma figurē plašākā nodokļu krāpšanas un naudas atmazgāšanas krimināllietā. Tajā valstij nodarītais kaitējums lēsts ap pusotru miljonu eiro un lietu izskata tiesā. Par krimināllietu Špillers neko nezinot.
Iepirkumu likums uzņēmējus ar šādu vēsturi neļauj izslēgt no iepirkumiem. VID vēlas rosināt jaunas prasības. “Es rosināšu Finanšu ministrijai, un mums ir vienošanās, ka viņi arī izskatīs šo iespēju - stiprināt normu un paredzēt, ka, 12 mēnešus pirms vai arī garāku periodu - tā jau būs vienošanās, (..) noteikt, ka, ja šai laikā bijuši parādi, tad nevar uzvarēt šajā konkursā.
Alpha Baltic darījumi notikuši pirms aptuveni deviņiem gadiem, taču tiesas spriedums par papildus nomaksājamo summu budžetā stājās spēkā pirms diviem gadiem. Špillers VID viedoklim nepiekrīt, norāda, ka nav zinājis detaļas par firmu darbību, un Baltic Media iesniedzis sūdzību Eiropas Komisijai. Sūdzība saistīta ar PVN regulu un uzņēmējam iesniedzamo pierādījumu apmēru par saviem darījumiem.
Špillers nodokļu parādus skaidro ar biznesa neveiksmēm. Savukārt Reklāmas asociācijas aktivitātes, tostarp – izslēgšanu no tās - ar konkurences cīņām.
“Viņi rīkojās pretēji asociācijas mērķiem un biedru interesēm. Jā, nav ko slēpt, par to runā visa nozare, jo uzņēmumi palika parādā par pakalpojumiem, ko viņi saņem no medijiem virknei mediju,” saka Latvijas reklāmas asociācijas vadītāja Baiba Liepiņa.
Kamēr viena firma grimst ar nodokļu parādu, īpašnieks jau startē iepirkumā ar citu, tīru kompāniju, bet pasūtītājam nav legāla iemesla atteikties no tās pakalpojumiem - šāda problēma redzama virknē iepirkumu vairākās nozarēs, atzīst Iepirkumu uzraudzības birojā. Taču risinājumu līdz šim nav izdevies atrast.
Kontekstā ar Publisko iepirkumu likumu, domājot par to, kā izvairīties no šīm lietām, vairākkārt Saeimā ir pacēlušās diskusijas, izraisījušās par to, kā varētu ierobežot iespējas momentā dibināt jaunu un skaistu, un tīru firmu un turpināt iet uz iepirkumiem, ja aizmugurē velkas dažādu neglītu, varbūt pat prettiesisku darījumu aste, un tomēr šis pretendents turpina piedalīties. Bet pagaidām tāda risinājuma, politiska lēmuma, ko mēs šeit varētu darīt, pagaidām nav,” saka Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja Dace Gaile.
Reklāmas asociācijas lielākie iebildumi saistīti ar to, ka pie pasūtījuma tiek uzņēmējs, kas, iespējams, savas izmaksas optimizē uz nodokļu rēķina, un spēj piedāvāt ievērojami zemāku cenu. Amatpersonas sola aktīvāk meklēt risinājumus, lai publiskos iepirkumus pasargātu no nodokļu nemaksātājiem.
Mālmeistars
Saskaņas biedrs