Fragments no intervijas:
Ar ko sāksit?
Ļoti būtisks priekšnoteikums, lai mums būtu spēcīgas, kvalitatīvas un pelnošas raidorganizācijas, ir sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus. Esmu par to pārliecināts personīgi un saprotu, ka šobrīd ir arī politisks konsenss par to, ka tas ir jādara. Nav vienprātības par to, kādā veidā to darīt un kā kompensēt zaudējumu sabiedriskām raidorganizācijām. Te risinājums pamatā jāatrod Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP).
Kāds ir viedoklis par plaši diskutēto LTV 3. kanālu krievu valodā?
Teiksim tā - vērtējot informāciju, kas ir manā rīcībā, nevaru ieteikt ministrei to atbalstīt. Argumentācija šobrīd ir vārga, un tāpēc tas arī pamatoti atdūries pret kritiskiem jautājumiem. Mana personīgā pozīcija būtu skeptiski atbalstoša.
Katrā ziņā lēmumā, kad sabiedriskie mediji iziet no reklāmas tirgus, es redzu pamatotu ievadu nozares sakārtošanai. Skaidrāk nošķirsies šo dažādo mediju funkcionalitāte sabiedrības izpratnē. Tad arī šī trešā kanāla izveide būtu ar lielāku informatīvo pamatotību.
Putņa prioritāte būšot Latvijas mediju vides aizsardzība. Tā LETA ziņoja drīz pēc jūsu uzvaras konkursā…
Katrā ziņā vismaz puse no darba jāvelta pašreizējai ģeopolitiskajai situācijai un tam, ka Latvijas iedzīvotāju ietekmēšana ar informatīviem ieročiem notiek, turklāt tas jāprognozē ilgtermiņā. Tā ir starptautiska sadarbība, izpratnes radīšana visā Eiropas Savienībā par Krievijas informatīvo karu.
Vai varētu teikt tā, ka viens no jūsu nodaļas uzdevumiem būtu vājināt Krievijas mediju ietekmi Latvijas informatīvajā telpā?
Es tā neteiktu. Mēs neesam Krievija. Mūsu spēks ir tas, ka mēs esam demokrātiska valsts. Tas, ko mēs gribētu vājināt, ir nevis Krievijas mediju saturs vispār, bet Krievijas propagandas saturs… Es teiktu, ka puse darba noteikti ir propagandas ietekmes mazināšana. Bet tas iet kopsolī ar Latvijas mediju stiprināšanu.
Kā stiprināsim Latvijas medijus? Naudu dosim?
Arī tas ir viens no ieteikumiem, ko definējusi jau izveidotā mediju politikas darba grupa. Ja mēs raugāmies kaut vai uz drukāto mediju situāciju, citādi nevarēs. Ieteikts veidot mediju fondu palīdzībai drukātajiem un reģionālajiem medijiem. Pirmām kārtām tieši satura kvalitātei. Ekspertu līmenī apspriests, ka arī pašvaldības līdzekļu daļu, ko iegulda sabiedrības informēšanai, varētu realizēt caur šo mediju fondu. Līdzīgi tas ir, runājot par drukāto mediju izplatīšanu reģionos.
Kas pēc savas būtības ir gatavāks priekšlikums - mediju fonda izveidošana vai sabiedriskā radio un TV iziešana no reklāmas tirgus?
Domāju, ka lēmums par iziešanu no reklāmas tirgus jau ir ļoti gatavā stadijā. Par mediju fondu pagaidām ir tikai ieteikumi, kuri nekādā veidā nav apstiprināti. Tas ir tikai izskanējis no darba grupas ekspertiem kā viens no variantiem. Iziešana no reklāmas tirgus varētu notikt jau 2016. gadā.
Visu interviju ar Robertu Putni lasiet otrdienas, 21.aprīļa, avīzes Diena 4.lappusē!