Raidījums de facto publisko Čalovska atzīšanos vīrusa uzlabošanā

Par šī koda izveidošanu viņš saņēmis apmēram tūkstoti ASV dolāru.Neilgi pēc Čalovska aizturēšanas, 2013.gada martā lietā atbildīgais Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) direktora vietnieks Džordžs Venizels preses konferencē paziņoja, ka "Ņikita Kuzmins, Mihais Paunesku un Deniss Čalovskis bija atslēgas figūras tālejošā un postošā shēmā, kas inficēja vismaz vienu miljonu datoru visā pasaulē un 40 tūkstošus datoru ASV. Zādzības rezultātā nodarītie zaudējumi mērāmi desmitos miljonu ASV dolāru." ASV izmeklētāji toreiz norādīja, ka šīs personas ilgstošā laika periodā esot izveidojušas, uzlabojušas un izplatījušas rīku jeb vīrusu Gozi, lai piekļūtu lietotāju personīgajai informācijai un no viņu banku kontiem izzagtu naudu. Proti, vienā no atklātajiem veidiem, cilvēki saņēma e-pasta vēstuli ar tai pievienotu .pdf formāta dokumentu. To atverot, dators tika inficēts. Ja vēlāk inficētajā datorā atvēra banku mājas lapas internetā, tām bija izmainīts izskats. Proti, pieprasīta papildu informācija, piemēram, mātes meitas uzvārds, autovadītāja apliecības numurs, norēķinu kartes numurs un ASV gadījumā – sociālās apdrošināšanas numurs. Raidījuma de facto rīcībā esošajos lietas materiālos lasāms, ka tieši Čalovskis pirms sešiem gadiem, toreiz vēl 25 gadu vecumā, esot izveidojis kodu jeb tīmekļa injekciju Gozi un Zeus Trojan vīrusiem. Šis kods pārveido inficētajā datorā esošās finanšu iestādes mājas lapu. Vēlāk lietotāja personas dati jau nonāk citu shēmā iesaistīto rīcībā, kuri no kontiem izzog naudu. Esot cietumā Latvijā, Čalovskis noliedza saistību ar datorvīrusu Gozi: "Nezinu īsti par to Gozi vīrusu. Neesmu palīdzējis kaut kādiem shēmotājiem īstenot shēmas un dabūt kaut kādu naudu."Taču de facto rīcībā esošajā tiesas protokolā lasāms pretējais. Čalovskis jau no paša sākuma esot zinājis, ka viņa rīcība ir pretlikumīga, turklāt par šī koda radīšanu viņš esot nopelnījis apmēram vienu tūkstoti ASV dolāru. Tiesas sēdes protokola fragments: "Ņujorkas Dienvidu rajona tiesa2015.gada 4.septembrisČalovskis: Es zināju, ka tas, ko es daru, bija pretlikumīgi. Koda mērķis bija modificēt lietotāju saziņu ar viņu internetbanku, pieļaujot [..] citiem sazvērestības dalībniekiem iegūt lietotāju konfidenciālo informāciju. [..] Es strādāju kopā ar citiem un biju nolīgts to izveidot.Tiesnesis: Jūs bijāt nolīgts izveidot vīrusu? Vai tas ir tas, ko Jūs tikko pateicāt?Čalovskis: Mazu daļu no tā.Tiesnesis: Taču Jūs to nedarījāt viens. Jums bija vienošanās ar citiem cilvēkiem. Vai tā ir?Čalovskis: Jā. Tiesnesis: Kungs, vai Jūs saprotat, ka šīs programmas mērķis bija radīt bojājumus citu personu datoros? Vai Jūs to saprotat?Čalovskis: Jā, es saprotu."Sēdes laikā tiesnesis vairākkārt lūdza Čalovski apstiprināt, ka viņš apzinās savas atzīšanās sekas. To, ka spriedumu nepieņems zvērināto tiesa, bet tas būs tiesneša vienpersonisks lēmums, un to, ka viņam var draudēt līdz pat desmit gadus ilgs cietumsods. Šobrīd Čalovskis vairs nevēlas komentēt to, kāpēc Latvijā esot, savu vainu noliedza. Runīgāks par Čalovski ir viens no viņa juridiskajiem pārstāvjiem zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš. Viņš skaidro, ka toreiz ASV sniegtā informācija neesot bijusi pilnīga. Turklāt arī Latvijā lietu izmeklēt atteicās. "No šīm apsūdzībām varēja redzēt, radās šaubas par to, kāda ir Čalovska loma, jo nesakrita datumi, kuros Gozi vīruss ir radīts, sācis darboties, kurā brīdī, faktiski, pēc dažādām versijām ir iesaistījies Čalovskis," skaidro Vārpiņš.Vārpiņš un vairāki citi zvērināti advokāti toreiz cīnījās par Čalovska neizdošanu ASV. Tomēr Eiropas Cilvēktiesību tiesa šo lūgumu noraidīja. "Tas nebija tādēļ, ka mums nebūtu ko darīt vai mēs gribētu novilcināt laiku. Tas vairāk bija idejas vārdā, ka Latvijai pašai ir jātiek galā ar tām personām, kas ir Latvijas pilsoņi, ir jāizmeklē šie noziegumi," norāda Vārpiņš. Viņš pauž, ka "tas savā ziņā bija protests no advokātu puses pret to, ka valstij nevajadzētu rīkoties tā, kā tā rīkojās – paprasa, izdodam".Rezultātā Čalovski atzina par vainīgu "sazvērestībā, veicot ielaušanos datoros". Piespriestais sods ASV bija vienāds ar jau ieslodzījumā pavadīto laiku. Tāpat viņam bija jāatmaksā par koda izveidošanu saņemtā atlīdzība - 1000 ASV dolāri un naudas sods 100 ASV dolāru apmērā.