Sākotnēji interesi par "Gaso" "Latvenergo" izrādījis jau neilgi pēc tā nodalīšanas no "Latvijas gāzes". Uzņēmumam toreiz bijušas detalizētas sarunas ar vienu no "Latvijas gāzes" akcionāriem par daļu iegādi. Kādreizējais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro raidījumam apstiprināja, ka tika apsvērta iespēja "Latvenergo" iegādāties gāzes sadales sistēmu caur "Latvijas gāzi". Jautājums esot nācis mantojumā no iepriekšējās valdības.
Pēc Nemiro stāstītā, bijuši vairāki pretargumenti, kādēļ beigās darījums nav noticis, piemēram, prognozes par gāzes patēriņa mazināšanos, kā arī tas, ka "Latvenergo" būtu kļuvis par "Latvijas gāzes" akcionāru līdzās "Gazprom". "Gāzes tirgus ir nevis ar augšupejošu tendenci, bet ar sarūkošu tendenci. Otra lieta: vai Latvijas valstij ir jāpiedalās gāzes tirdzniecības uzņēmuma kapitāldaļu pirkšanā? (..) To apstākļu kopums lika skatīties uz šo jautājumu diezgan negatīvi," raidījumam savulaik izskanējušos argumentus atstāstīja Nemiro.
Nesen "Latvijas gāze" atkal uzrunājusi "Latvenergo" kā potenciālu "Gaso" pircēju, vēstīja "De facto". Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) apstiprināja, ka diskusijas par iespēju "Latvenergo" iegādāties "Gaso" pērn ir bijušas. Viņasprāt, šāds solis valstij dotu vairākus ieguvumus.
"Mēs arī esam diskutējuši vēl tajā laikā, kad enerģētika bija Ekonomikas ministrijas kompetencē, ka šī te līdzdalība vai iespēja ietekmēt šo infrastruktūras attīstību būtu ļoti izdevīga tajos brīžos, kad ir jāpieņem lēmumi par izmaiņām, jo noteikti, ka valsts pusē redzējums, kā attīstīt šo infrastruktūru, ir, iespējams, mazliet atšķirīgs nekā biznesā balstīti lēmumi," teica Indriksone.
Nekāds konkrēts uzdevums "Latvenergo" no Ekonomikas ministrijas kā kapitāldaļu turētājas gan neesot dots, tomēr Indriksone norādīja, ka uzņēmums pats var izsvērt, vai "Gaso" iegādāties. Vienlaikus viņa piebilda, ka lēmums, kam "Gaso" pārdot, ir "Latvijas gāzes" ziņā.
"Latvijas gāze" šonedēļ paziņoja, ka esot uzrunāti vairāki potenciālie investori, kas tagad iesūta konkrētus piedāvājumus. Lēmumu, kam infrastruktūru pārdot, pieņems "Latvijas gāzes" padome, tomēr arī valdība varēs darījumu apturēt, ja pircējs neatbildīs Nacionālās drošības likuma prasībām.
Paredzēts, ka priekšlikums par investoru izvēli pārdošanas procesa noslēdzošajā posmā izvērtēšanai "Latvijas gāzes" padomē tiks iesniegts jau šomēnes.
Kā ziņots, pagājušajā gadā "Latvijas gāzes" padome pieņēma lēmumu par sabiedrībai piederošā gāzes sadales sistēmas operatora "Gaso" pārdošanas procesa organizēšanu un konsultanta piesaisti. "Gaso" pārdošanas procesu plānots noslēgt 2023.gada laikā.
"Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis intervijā aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka atbilstoši spēkā esošajam regulējumam "Gaso" nevar pārvaldīt Krievijas vai Baltkrievijas akcionāri, un, ņemot vērā, ka "Latvijas gāzei" ir Krievijas valsti pārstāvoši akcionāri, "Gaso" ir jāpārdod.
"Gaso" ir vienīgais dabasgāzes sadales sistēmas operators Latvijā. Kompānija nodrošina dabasgāzes tīklu drošību, tehniskos pakalpojumus un dabasgāzes patēriņa uzskaiti. "Gaso" izveidota 2017.gada nogalē, nodalot "Latvijas gāzes" sadales sistēmas darbību un izpildot Eiropas Savienības un valsts prasības par dabasgāzes sadales sistēmas neatkarības nodrošināšanu.
Uzņēmuma pamatkapitāls ir 39,9 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. "Gaso" vienīgais akcionārs ir "Latvijas gāze".
"Gaso" ieņēmumi pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 52,46 miljoni eiro, kas ir par 11,3% mazāk nekā 2021.gadā, kā arī uzņēmums cieta zaudējumus 1,751 miljona eiro apmērā pretēji peļņai gadu iepriekš.
Savukārt "Latvijas gāzes" lielākie akcionāri ir Krievijas "Gazprom" (34%), fonds "Marguerite Gas II.S.a.r.l." (28,97%), Vācijas kompānija "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%) un SIA "Itera Latvija (16%).