Pat darbu grafiks no Ekonomikas ministrijas puses neesot apstiprināts "tā neatbilstošās kvalitātes dēļ". Nākamnedēļ valdība lems, ko darīt tālāk. "Politiski mēs vēlamies piedalīties – mēs varētu reprezentēt mūsu valsti un iekarot jaunus tirgus. Attiecībā uz administratīvo procesu, šo procesu vada valsts sekretārs. Līdz ar to viņš ir atbildīgs par tās norises turpināšanu vai arī neturpināšanu, pamatojoties uz objektīviem iemesliem," norāda ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).
Pērn Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Latvijas paviljona izveides organizēšanu uzticēja Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kamerai. Darba grafiks bija saspringts. Ar divu mēnešu nokavēšanos kamera esot iesniegusi stratēģiskās komunikācijas plānu. Līdz pagājušā gada beigām bija jāizveido ekspozīcijas vīzija. Taču līgumu ar meta konkursa uzvarētāju noslēdza vien šā gada marta beigās. Katru gadu līdz aprīlim jāiesniedz auditēts pārskats par padarīto. Šogad tas iesniegts ar vairāk nekā četru mēnešu kavēšanos. Turklāt joprojām ministrijas rīcībā neesot paviljona tehniskā projekta.
"Ir tāds teiciens: Vostok delo tonkoe [Austrumi – smalka lieta]. Tajā tirgū ir savas īpatnības. Līdz ar to LTRK pieredze atšķiras no tā, kā viņi ir strādājuši citos Expo gadījumos. Iet lēnāk, ir sadārdzinājumi – tie parādās no tiem piegādātājiem, kas tur ir uz vietas. Tādi nepatīkami pārsteigumi. Tie nāk vairākās jomās. Līdz ar to mēs ar viņiem visiem neesam tikuši galā," skaidro Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis.
Jau pašu meta konkursu aizsāka skandāls. Latvijas Arhitektu savienība aicināja biedrus tajā nepiedalīties. Iemesls – tas neatbilda labai konkursu praksei un to uzskatīja pat "par spilgtu neizpratnes un necieņas izpausmi, vēlmi uz radošo profesiju pārstāvju rēķina labot citu personu nekompetences un neizdarības rezultātu". Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis Gatis Didrihsons paskaidro, ka "šis pat nebija vērsts pret organizatoru, bet tālāk vērsts – ja mēs gribam pārstāvēt Latviju starptautiski, tad nevar divās, trīs nedēļās uztaisīt koncepciju".
Neoficiāli tiek runāts par problēmām pašā ministrijā. Proti, ierēdņu bēdīgā pieredze ar neizdevušos Expo organizēšanu Milānā pirms četriem gadiem. Dažus mēnešus pirms atklāšanas toreiz stopkrānu norāva valdība. Tagad par to, kurš atbildīgs par iespējamo naudas izšķērdēšanu, lemj tiesa. Uz apsūdzēto sola arī ierēdnis, citi kolēģi saņēma sodus no ministrijas vadības. Līdz ar to pārējās amatpersonas tagad esot īpaši piesardzīgas.
"Šā brīža konstrukcija ir tāda, ka mums ir jāstrādā kā ministrijas struktūrvienībai ar visu no tā izrietošo – ar atskaitēm, procedūrām, dažādiem normatīvajiem aktiem. Projekts ir realizējams un veiksmīgi realizējams, bet pie cita administratīvi juridiskā regulējuma. Ņemot vērā, cik dinamiski ir jāreaģē uz projektu, tas temps tur neiet līdzi. Šādā modelī patiešām varētu būtu sarežģīti," kavēšanās iemeslus skaidro Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Ekonomikas ministrija kopumā organizatoriem pārskaitījusi pusmiljonu eiro. Ja projektu turpinās, uzsāksies būvniecība. Tas nozīmē, ka izmaksas strauji pieaugs. Nākamnedēļ, visticamāk, aiz slēgtām durvīm valdība izšķirsies, ko darīt.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pagaidām no lēmuma pieņemšanas norobežojas: "Tas tiešām ir jāprasa ekonomikas ministram. Es nespēju, man liekas, tas arī nav pareizi, ja valdības vadītājs visos (jautājumos iedziļinās) atsevišķi, tad jautājums, kāpēc vispār ir ministri. Ministriem ir jādara savs darbs un es gaidīšu viņa ieteikumus, vai mums kā valdībai ir jāpieņem kādi lēmumi."
Arī Nemiro gala lēmumu vēl neesot pieņēmis: "Vai būs apdraudēta, vai nav apdraudēta mūsu dalība ir vēl atvērts jautājums. Nevaram pateikt vēl precīzi, kāds būs kopējais lēmums."
Lemjot par dalības pārtraukšanu, jāņem vērā ārpolitiskās intereses. Šovasar ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) tikās ar savu kolēģi no Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Rinkēvičs vēl pirms četriem mēnešiem "apliecināja Latvijas gatavību dalībai starptautiskajā izstādē". Visticamāk, tagad viņam teikt pretējo būtu vairāk nekā neveikli. "Lielā mērā uz šo jautājumu varētu atbildēt tad, kad skaidri būtu zināms, vai un kādā apmērā mēs piedalāmies. Protams, tāda veida lēmumi parasti tiek uztverti ar sarūgtinājumu, bet iepriekš pagātnē mums ir bijuši Expo, kuros esam atcēluši savu dalību kādā organizēšanas brīdī. Tiem nav bijusi paliekoša ietekme," norāda Rinkēvičs.
Ievērības cienīga esot bijusi Latvijas dalība Astanā notikušajā Expo. Taču tur pašiem nebija jābūvē paviljons. Pirms tam divas iepriekšējās reizes bija kaunpilnas. Līdz Milānai Latvijas projekts tā arī netika. Savukārt Ķīnā notikušo pasaules izstādi pirms deviņiem gadiem pavadīja pamatīgs skandāls starp toreizējiem organizatoriem - Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, lidojošajiem akrobātiem Aerodium un Ekonomikas ministriju. Rezultātā ministrija projekta īstenošanu aģentūrai atņēma.
Aizsajūsmasaizrāvāselpa
Nē.
Arhitekte