Tiesu namu aģentūras valdes locekle Santa Sausiņa norāda, ka sākotnējie aprēķini bija balstīti uz 2006.gada Igaunijas cietuma būves pieredzi. Tagad būvnieki, veicot projektēšanu, esot ņēmuši vērā šā brīža izmaksas.
“Ja kāds no konkrētajiem piedāvājumiem kvalificēsies visās pozīcijās un tiks atzīts par uzvarētāju, tad mēs kopīgi ar Tieslietu ministriju, Finanšu ministirju domāsim par finansiālajiem risinājumiem, jo tāda summa šobrīd budžetā nav paredzēta, un iesim uz valdību ar kaut kādiem risinājumiem,” teica Sausiņa.
Jaunā cietuma būvniecības konkursa uzvarētājs būšot zināms vasaras beigās, un tad kļūs skaidrs, vai cietumu būvēs kompānija UPB par 114 miljoniem eiro, vai Re&Re par 124 miljoniem eiro. Ja neuzvarēs neviena no minētajām kompānijām, tad var izrādīties, ka Latvijā neviens nevar uzbūvēt jaunu cietumu, jo citiem lielajiem būvniekiem nav īpašā industriālās drošības sertifikāta, ko piešķir vai atņem Satversmes aizsardzības birojs.
Tiesu namu aģentūra atzīst, ka reāli jauno cietumu varētu būvēt aptuveni desmit kompānijas Latvijā. Taču industriālās drošības sertifikāts jeb drošības iestāžu atļauja strādāt ar valsts noslēpumu ir tikai divām lielām būvkompānijām. “Varu piekrist, ka šobrīd diemžēl Latvijā ir tāda situācija, ka lielajiem būvniekiem, kas pēc pārējiem kritērijiem atbilstu kādi astoņi, deviņi, desmit, viņiem diemžēl nav šī industriālās drošības sertifikāta,” sacīja Sausiņa.
Liepājas cietuma projektēšanā piedalījās arī Igaunijas Valsts nekustamo īpašumu aģentūras eksperti, kuri kaimiņvalstī uzbūvējuši jau trīs jaunus cietumus. Aģentūras konsultants Jurijs Kreiss norāda, ka viņa valstī cietuma būvniecība nav valsts noslēpums un pat drošības iekārtu uzstādītājiem tikai atsevišķos gadījumos ir jābūt īpašajam sertifikātam. “Tikai atsevišķas drošības iekārtas uzstāda speciālo dienestu sertificēti speciālisti,” atzina Igaunijas speciālists.
Tas, ka cietuma būvniecībai nepieciešama īpaša drošības iestāžu atļauja, šķiet pārspīlēti arī būvkompānijas YIT vadītājam Andrim Božē. Viņš norāda: uzņēmums Igaunijā varēja būvēt cietumu, savukārt Latvijā tas ir liegts.
“Varbūt slepena ir tieši tā daļa, kas saistās ar kādām apsardzes sistēmām un videonovērošanu. Labi, tad noslepenojiet to un tur piesaistiet slepenos būvniekus. Bet, lai cietumā betonētu sienas - kādu tur vajag īpašo sertifikātu, slepenības?! Mēs esam grāvī iebraukuši ar šo visu,” uzskata Božē.
Savukārt būvkompānijas Merks vadītājs Oskars Ozoliņš norāda, ka viņa kompānijai bija slepenības jeb industriālās drošības sertifikāts, taču 2013.gadā tas tika atņemts nepaskaidrojot. Un līdzīgs liktenis piemeklējis vēl vairākus lielos būvniekus, kuri labprāt piedalītos Liepājas cietuma celtniecībā.
“Mēs būtu pretendējuši uz šo objektu, viņš pilnībā ierakstās mūsu orbītā, bet diemžēl mēs to izdarīt nevaram. Un vēl vairākas kompānijas, kas to izdarīt nevar tikai tāpēc, ka šī sertifikāta nav,” skaidroja Ozoliņš.
“Tur nav grīdas ar skaistu apdari, tur nav ļoti skaisti noflīzētas sienas, ekskluzīva santehnika, nekas tāds nav. Bet, ja paskatāmies, beigās 1200 cietumniekiem tiek uzbūvēts komplekss par 120 miljoniem eiro. Tad sanāk, katram cietumniekam tiek uzbūvēts komplekss par 100 000 eiro. Atvainojiet, 100 000 eiro uz vienu cilvēku! Jums nešķiet, ka par to var nopirkt privātmāju Mārupē?” vaicāja Božē.
Ēdelweiss