Rīgas domes pabalstu bojāgājušo tuviniekiem 10 000 latu apjomā sāks izmaksāt pirms Ziemassvētkiem. Tas saistīts ar to, ka summa izraisa nesaskaņas un pievilina krāpniekus. Daži radinieki, atnākot uz sociālo dienestu, pat cīnās savā starpā. Savukārt dažiem bērniem, kuriem tagad pienākas nauda, pēkšņi uzrodas tēvi, dažreiz pat divi vai trīs. Nesen domē saņemts juridiski noformēts lūgums par paternitātes ekspertīzi vienam no bojā gājušajiem - kādai sievietei, izpētot mirušo sarakstu, radušās aizdomas, ka viens no bojā gājušajiem varētu būt viņas bērna tēvs.
Domes Labklājības departaments bijis spiests uzlikt griestus 1000 latu apjomā bēru pabalstam pēc tam, kad viena cilvēka apbērēšanai tikuši pasūtīti 18 vainagi un visdārgākais ozolkoka zārks. Savukārt 40 latu ārkārtas pabalstu izmaksu apstādināja, kad ieradās kāds cilvēks, kuram par šo naudu vajadzēja ķīmiskajā tīrītavā iztīrīt 21.novembrī Maximā sasmērētas drēbes, uzzinājis raidījums.
Nākamnedēļ Rīgas domes Sociālo lietu komitejas paspārnē taps speciāla komisija, kas vērtēs 10 000 latu pabalsta izmaksu bojāgājušo tuvieniekiem. "Piedalīsies gan departamenta parstāvji, gan sociāla dienesta darbinieki, Rīgas domes pārstāvji, juristi, Rīgas bāriņtiesa, kas izvērtēs individuāli katru gadījumu. Jo pamatā mums ir, ja godīgi, juridiski kāzusi," skaidroja Labklājības departamenta vadītāja Irēna Kondrāte.
Drošības sietu bijis spiests ieviest arī fonds Ziedot.lv, kas viens no pirmajiem sāka izmaksāt 4500 latu lielus pabalstus. Kā norāda organizācijas pārstāji, lielākā daļa krāpnieku tikai zvana, bet pēc tam, kad uzzina, kādi dokumenti ir nepieciešami, vairs netraucē. Tomēr nesen birojā personīgi ieradās divi "it kā tēvi".
"Tajos gadījumos, kad nav skaidrs, kas ir bērna aizbildnis – teiksim, tēvs ir dzīvs, bet nav dzīvojis kopā, nav uzņēmies atbildību, šajos gadījumos mēs tēvam naudiņu nepārskaitām. Mēs prasām atvērt bērnam kontu. Tas nozīmē, ka tiek ieskaitīts uz bērna vārdu un bērns var naudu izmantot vai nu sasniedzot 18 gadus, vai nu kad bāriņtiesa ir izlēmusi, kurš būs bērna aizbildnis un dod arī atļauju ar šo kontu rīkoties,” norādījusi Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta.
Fondam kā sabiedriskai organizācijai personu dati nav pieejami. Ir tikai bojā gājušo saraksts, kurā nav informācijas par bērniem, sievām vai vecākiem. "Faktiski mums kā labdarības organizācijai datus arī nevajadzētu. Mums vajadzētu kādu, kurš zina par šo ģimeni, vienalga, vai tā ir Labklājības ministrija, sociālais dienests vai bāriņtiesa, un apziņo šīs ģimenes, pasakot, ka pienākas sabiedrības pabalsts. Šī te traģēdija parādīja, ka tādas operatīvas sistēmas, lai to izdarītu – nav. Tā varbūt ir viena lieta, ko mums vajadzētu mācīties no šī,” sacīja Dimanta.
Arī valsts maksās kompensācijas – 10 000 latu bojāgājušo tuviniekiem un 5000 latu cietušajiem. Nākamnedēļ Labklājības ministrijai ieplānotas konsultācijas ar Rīgas domes Labklājības departamentu.
Juristi skaidro, ka traģēdijas upuru radinieku sarakstu neviens neveidos un neizplatīs, jo to aizliedz likums. Tomēr radniecības pārbaudes var būt gana sarežģītas un ieilgt, it sevišķi tad, ja kādam upurim ir bērni ārzemēs. Pusgads vai gads ir vidējais termiņš, kura laikā atklājās mantojums. Un nekā cita, kā vien Civillikumā ierakstītas mantojuma tiesības, juristiem nav.
"No likuma viedokļa attiecīgo kompensāciju saņems tuvinieki. Tas nenozīmē, ka visi tuvinieki, ka visi tie radi, kuri cilvēkam ir, varēs saņemt kompensāciju. To saņems tie, kuri ir vistuvākie. Piemēram, ja gāja bojā bērns, kompensāciju saņems vecāki, ja, piemēram, māte vai tēvs, kompensāciju saņems bērns. Protams, ka var būt vairāki pretendenti. Protams, ja ir divi bērni, tad katram būs attiecīga nauda,” LNT raidījumam skaidrojis Saeimas Juridiskās komisijas loceklis Andrejs Judins (Vienotība).
Pirmkārt mantinieki ir bērni, tad – laulātie, tad vecāki, tad brāļi un māsas un aiz tiem – pārējie. Tiesa gan, ne vienmēr par bērniem, sirmgalvjiem un invalīdiem rūpējās tie, kuri ir viņu likumiskie mantinieki, norāda raidījums.