Rehabilitāciju svarīgi saņemt laikus

Nav ilgtermiņa redzējuma

VK padomes locekle Inga Vārava žurnālistiem stāstīja, ka VK ieskatā pastāvošo problēmu iemesli meklējami konceptuālas pieejas neesamībā rehabilitācijas attīstībai. Piemēram, Veselības ministrija (VM) nav noteikusi prioritātes valsts apmaksātiem medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumiem, tās sasaistot ar augstajiem saslimstības, hospitalizācijas, invaliditātes un mirstības rādītājiem. Tāpat VM nav skaidri definējusi rezultātus, kas jāsniedz un kā tie būtu mērāmi, lai spētu novērtēt rehabilitācijas efektivitāti. VM nav arī datu par iedzīvotāju rehabilitācijas vajadzībām, jo vienkopus netiek uzkrāta pieredze par pacientu gaidīšanas rindām, tādēļ nav iespējams plānot nepieciešamo pakalpojumu.

VK norāda, ka laika posmā no 2014. līdz 2017. gadam par aptuveni 30% palielinājies finansējums rehabilitācijai, tāpēc pacientiem, kā norādīja Vārava, medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus vajadzētu saņemt ievērojami lielākā apjomā. "Tomēr statistikas dati liecina, ka cerētais pozitīvais iznākums nav sasniegts," atzina Vārava, norādot, ka rehabilitācijas pakalpojumu saņēmušo onkoloģisko pacientu skaits nesasniedz pat 1% no kopējo saslimušo skaita.

Netiekot nodrošināta arī kardioloģiskā profila pacientu specializētās rehabilitācijas pēctecība pēc izrakstīšanas no stacionāra, un šo pacientu medicīniskās aprūpes nepārtrauktība ir apdraudēta. Revīzijā aptaujātās slimnīcas ir norādījušas uz virkni nepilnību rehabilitācijas procesa nodrošināšanā tieši insulta pacientiem. Piemēram, valstī nav nodrošināta centralizēta insulta pacientu koordinēšana rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai, bet rehabilitācijas iespēju meklēšana ir atstāta pašu pacientu un viņu piederīgo ziņā.