Reizniece-Ozola: Inčukalna PGK pazemes ģeoloģiskā struktūra pieder valstij

Ekonomikas ministre informēja, ka 1995.gadā, kad Privatizācijas aģentūra izdeva rīkojuma projektu par gāzes objektu nodošanu privatizācijai, Latvijā nebija regulējuma par zemes dzīļu nodošanu privatizācijai.Savukārt 1997.gadā tika noslēgts LG privatizācijas līgums, kurā noteikts, ka Inčukalna PGK tiek nodots LG lietošanā. Bet 1998.gadā stājās spēkā Enerģētikas likums, kurā jau bija noteikts, ka Latvijas stratēģiski svarīgie enerģētikas objekti ir Daugavas hidroelektrostacija, augstsprieguma tīkli un Inčukalna PGK pazemes daļa."Enerģētikas likumā ir nostiprinātas valsts īpašumtiesības uz Inčukalna PGK ģeoloģisko struktūru. Inčukalna PGK ir valsts īpašums, un tas tiek nostiprināts arī jaunajā Enerģētikas likumā," uzsvēra Reizniece-Ozola.LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis atzina, ka LG nekad nav teikusi, ka Inčukalna PGK pieder gāzes koncernam, taču, pēc Kalvīša domām, svarīgākais jautājums ir noskaidrot, kādā veidā pēc LG sadalīšanas šī infrastruktūra tiks nodota lietošanā nākamajam sistēmas operatoram."Likumā būtu jāparedz, ka pēc LG sadalīšanas sistēmas operatoram lietošanā tiks nodota Inčukalna PGK. Vai nu valsts ar īpašu likumu paredz atsavināt Inčukalna PGK, vai arī jāatrod veids, ka šis īpašums nav atdalāms no valsts gāzes infrastruktūras," sacīja LG vadītājs.Reizniece-Ozola piekrita, ka ir jādomā, kā Inčukalna PGK nodot lietošanā gāzes uzglabāšanas operatoram.Savukārt Saeimas Juridiskais birojs atzina, ka likums par zemes dzīlēm ļauj sabiedrības interesēs noteikt valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalus. Juridiskā biroja ieskatā tas būtu jānosaka, lai jaunais Inčukalna PGK lietotājs zinātu, ka viņam būs tiesības šīs dzīles izmantot.Saeimas komisija vēl nelēma par šo jautājumu, bet nolēma palūgt Tieslietu ministrijai savu skaidrojumu šajā jautājumā.Jau ziņots, ka Saeimā patlaban tiek skatīti grozījumi Enerģētikas likumā, kas paredz dabasgāzes tirgus atvēršanas principus no 2017.gada 3.aprīļa, kā arī uzņēmuma LG sadalīšanas nosacījumus.Grozījumi Enerģētikas likumā paredz, ka 2017.gada 31.decembrī ir pilnībā jāpabeidz dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšana, tas ir, jāpanāk situācija, kad pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators ir no LG neatkarīga kapitālsabiedrība, kuras īpašnieki ne tieši, ne netieši nav saistīti ar LG vai tās akcionāriem. LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis atzina, ka, nosakot tik īsu termiņu, valsts vēlas aplaupīt LG akcionārus.Tāpat ziņots, ka LG plāno Satversmes tiesā apstrīdēt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pērn septembrī pieņemtos gāzes infrastruktūras lietošanas noteikumus, kas paredz gāzes piegādes no alternatīviem avotiem. Savukārt Ekonomikas ministrija (EM) plāno sakārtot problemātisko regulējumu.Augstākā tiesa (AT) šomēnes atcēla lēmumu par pagaidu aizsardzību lietā, kura ierosināta pēc LG pieteikuma par SPRK 10.septembrī pieņemtajiem dabasgāzes infrastruktūras lietošanas noteikumiem, kas ļauj Latvijas lietotājiem gāzi piegādāt no alternatīviem avotiem. Ņemot vērā SPRK noteikumus, AS Latvenergo bija plānojusi eksperimentālā kārtā no Lietuvas gāzes kompānijas Litgas iegādāties gāzi miljona kubikmetru apmērā, taču LG šo lūgumu noraidīja.Latvenergo atkārtoti vērsusies LG ar lūgumu piekļūt gāzes infrastruktūrai, taču, pamatojoties uz LG izsniegto licenci, kas gāzes koncernam līdz 2017.gada 10.februārim paredz ekskluzīvas tiesības gāzes sadales tirgū, LG varētu atkārtoti noraidīt Latvenergo lūgumu.Savukārt SPRK atzina, ka LG izsniegtās licences nedod tiesības atteikt pieeju un lietošanas tiesības dabasgāzes pārvades un sadales sistēmām.EM patlaban izstrādā Ministru kabineta noteikumus, kas atļaus Latvenergo iegādāties gāzi no citiem avotiem jau tagad, negaidot gāzes tirgus atvēršanu 2017.gadā. Minētie noteikumi valdībā varētu tikt skatīti jau janvārī.