Tā vietā valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV) vien paziņoja, ka koalīcijā ir vienota sapratne, ka straujo cenu pieauguma apstākļos ir vajadzīgs plašāks atbalsts sabiedrībai, nekā tas ir pašlaik.
Izskatāmie priekšlikumi
Jāatgādina, ka pašlaik valdības atbalsts sasniedz vakcinētos seniorus (papildu 20 eiro mēnesī katru mēnesi līdz aprīlim) un mājokļu pabalsta saņēmējus. Tāpat ir samazināta sadales tarifa daļa rēķinos. Šie pasākumi valstij ir izmaksājuši 200 miljonus eiro, taču tie nespēj amortizēt iedzīvotāju maksātspējas problēmas, jo ārkārtīgi strauji augošie rēķini ir kļuvuši par nepanesamu finansiālu slogu ne tikai mazturīgajai sabiedrības daļai, bet arī daudziem citiem strādājošajiem.
Latvijas Pašvaldību savienība jau ir paziņojusi, ka rēķinu par siltumu apmaksa varētu sagādāt problēmas ap 40% mājsaimniecību, kas nozīmē parādus siltumapgādes uzņēmumiem, kuriem tas var nozīmēt pat bankrotu. Turklāt vietvaras nav rēķinājušās ar tik strauju cenu lēcienu, līdz ar to šā gada budžetu iespējas palīdzēt saviem iedzīvotājiem ir ierobežotas.
Kariņš argumentē, ka daudzas pašvaldības ir nemākulīgi organizējušas siltumapgādi, piemēram, Mārupes pašvaldība līdz šim siltuma ražošanā ir orientējusies tikai uz dabasgāzi, vispār nedomājot par atjaunojamajiem energoresursiem, un likumsakarīgi šajā pašvaldībā ir viens no augstākajiem siltuma tarifiem valstī. Tajā pašā laikā iedzīvotājiem atziņa, ka pašvaldības rīcība ir bijusi tuvredzīga, nekādi nepalīdz nomaksāt rēķinus.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) informēja, ka viņa priekšlikums rēķinu samazināšanai ir PVN samazināšana dabasgāzei un siltumam, kā arī citiem kurināmā veidiem. Tāpat ir rosināts valdībai noteikt cenu griestus dabasgāzei un siltumam, kurus pārsniedzot starpību uzņēmējiem samaksā valsts. Tikmēr premjera partija ierosina nākamajos četros mēnešos izmaksāt pabalstu senioriem 40 eiro apmērā, bet ģimenēm ar bērniem – 50 eiro apmērā par katru bērnu.
Savukārt labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP) ierosināja izmaksāt vienreizēju 100 eiro pabalstu visa veidu pensiju saņēmējiem, kas aptvertu 54 000 cilvēku un valstij izmaksātu 57 miljonus eiro. Turklāt Labklājības ministrijas ieskatā šis atbalsts pienāktos visiem pensijas saņēmējiem neatkarīgi no vakcinēšanās fakta. Tāpat ir priekšlikums pagarināt valsts līdzfinansējumu mājokļa pabalstam, kas pašlaik ir noteikts līdz maijam, līdz šā gada beigām.
Strīdīgais PVN
Koalīcijas partiju apvienības Attīstībai/Par Saeimas frakcijas vadītājs Juris Pūce, taujāts, vai taisnība, ka partiju apvienība neatbalsta PVN samazināšanu, atbildēja apstiprinoši. Īpaši stingri iebildumi ir pret PVN samazināšanu dabasgāzei, jo, kā uzsvēra J. Pūce, augstās fosilo resursu cenas ir uz palikšanu. Līdz ar to ir nepieciešami enerģētikas politikas ilgtermiņa risinājumi, kas nekādā gadījumā nepieļaujot vairot dabasgāzes pievilcību ar samazinātu PVN. Tajā pašā laikā teju puse Eiropas Savienības dalībvalstu, tostarp arī Igaunija, ir pieņēmušas lēmumu īslaicīgi samazināt PVN energoresursiem.
Visu koalīcijas partiju pārstāvji uzsvēra, ka līdztekus sociālās politikas instrumentiem ir jāorientējas uz ilgtermiņa risinājumiem enerģētikā, lai šādas krīzes mūs neapdraudētu katru ziemu. Pūce arī uzsvēra, ka Krievija, kas ir galvenais dabasgāzes piegādātājs Eiropai, tostarp arī Baltijai, manipulē ar šā fosilā resursa piegādes apjomiem, radot mākslīgu deficītu un paaugstinot cenu. Līdz ar to ir jābūt mērķtiecīgai valsts politikai, kā palielināt energoresursu ražošanas jaudas, izmantojot atjaunojamos energoresursus.
Šā gada janvārī atbalstu rēķinu apmaksai par energoresursiem decembrī varēja saņemt vakcinētie seniori no 60 gadu vecuma (20 eiro mēnesī līdz 31. martam), zemu ienākumu mājsaimniecības, kurām līdz ar valsts atbalstu ir pieaudzis mājokļa pabalsts, daudzbērnu ģimenes (20 eiro), personas ar I grupas invaliditāti (15 eiro), ģimenes, kas aprūpē bērnu invalīdu (15 eiro), kā arī trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības (15 eiro). No šā gada 1. janvāra visiem elektroenerģijas patērētājiem tiks samazināts OIK par 57%, kā arī sadales pakalpojumu izmaksas par 50%.
Jāteic, ka prognozes par energoresursu cenām šajā gadā ir neiepriecinošas. Aģentūra Bloomberg vēsta, ka šogad mājsaimniecības Eiropā par enerģiju maksās vidēji par 54% vairāk nekā pirms diviem gadiem, jo visā reģionā pieaug dabasgāzes un elektroenerģijas cenas. Vidējais privātais patērētājs šogad par enerģiju iztērēs 1850 eiro, salīdzinot ar 1200 eiro 2020. gadā. Lielākais pieaugums būs Itālijā un Apvienotajā Karalistē, kur rēķini pieaugs par aptuveni 950 eiro gadā. Rakstā minēts, ka no 27 dalībvalstīm 20 aktīvi rīkojas, lai palīdzētu saviem iedzīvotājiem. Izplatītākais atbalsts – samazināts PVN.