Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Rektori prasa mainīt ministri

Augstskolu vadība neapmierināta ar nozares ministri, pieprasa demisiju.

Latvijas Rektoru padome (RP) ir pievienojusies nozares arodbiedrības prasībai par izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) demisiju. RP ģenerālsekretārs Jānis Bernāts uzsver, ka šāds lēmums pieņemts jau pirms Ziemassvētkiem, taču Covid-19 radītās saspringtās situācijas dēļ, nevēloties to vēl vairāk nokaitēt, netika publiskots uzreiz, bet tikai šonedēļ. Vēstule ar demisijas pieprasījumu, ko rektoru vārdā parakstījusi padomes priekšsēdētāja Rūta Muktupāvela, nosūtīta Valsts prezidentam Egilam Levitam, premjeram Krišjānim Kariņam (JV) un Saeimas atbildīgās komisijas vadītājam Arvilam Ašeradenam (JV), un tā nav tapusi mirkļa vājuma iespaidā, bet gan ilgstošā laika periodā, skaidro J. Bernāts. 

Saliedēšanās kopīgam mērķim, ko var panākt nozares vadītājs, kurš bauda visu izglītības un zinātnes sektoru uzticību, nenomelno Latvijas izglītības un zinātnes sasniegumus, iesaistās lietpratīgā dialogā ar sektoru par konstruktīvās diskusijās izkristalizētu mērķu sasniegšanu un ar savu piemēru sekmē jau tāpat trūcīgā finansējuma efektīvu izmantošanu nozares attīstībai. RP uzskata, ka ministre grauj augstskolu starptautisko prestižu, par ko jau saņemti signāli no ārvalstu sadarbības partneriem, vēlas likvidēt demokrātiju akadēmiskajā vidē, kā arī neuzticas nozarei un nav spējusi iegūt nozares uzticēšanos sev, tāpēc ir pienācis laiks to atzīt,» teikts vēstulē.

"Pietiek klusēt!" pauž rektori, uzskaitot galvenos iebildumus, kas likuši pieņemt šādu lēmumu. Lielāko iebildumu vidū tiek minēts tas, ka I. Šuplinskas vadītajai Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) nav plāna ierobežojumu noteikšanai Covid-19 apstākļos. IZM nedarbojas plānveidīgi, virzītās iniciatīvas ir fragmentāras un nav pēctecīgi koordinētas, tādējādi IZM nevis rod atbildi krīzei, bet atsakās no atbildības un ļauj procesiem noritēt pašplūsmā. Atbilstoši spēkā esošajiem epidemioloģiskās drošības noteikumiem, kuri krasi atšķiras no 2020. gada jūnija, ir būtisks risks augstskolām nodrošināt kvalitatīvu studiju apguvi un gala pārbaudījumu norisi programmās, kurās izlaidums plānots šā gada janvārī. 

Augstskolas ir neapmierinātas arī ar to, ka IZM nav spējusi panākt ilgtspējīgu finansējuma pieaugumu augstākajai izglītībai un zinātnei. Vienīgais palielinājums ir tas, ko nozare izcīnījusi pati ar ministrijas piekrišanu, bet bez atbalsta, piemēram, pedagogu algu kāpums, kā arī īstermiņa sociālais atbalsts studentiem no Covid-19 resursiem. Attālinātu studiju nodrošināšanai atbalsts nav ticis piešķirts, lai gan pati ministrija vairākas reizes ir aicinājusi augstskolām atsūtīt informāciju par nepieciešamo palīdzību.

Tāpat nav skaidrs ministrijas rosinātās jaunās augstskolu pārvaldības shēmas finansēšanas modelis – mutvārdos un prezentācijās ir tikušas minētas dažādas summas, tomēr rektoriem nav zināms neviens saistošs lēmums. Zīmīgi, ka augstskolu pārvaldības reformu ministre pieteica nevis ar pozitīvu programmu un skaidriem mērķiem, bet ar vēršanos pret lielāko Latvijas augstskolu – Latvijas Universitāti – tās simtgadē. Ministrijas vadības, IZM un Izglītības kvalitātes valsts dienesta ierēdņu kļūdas netika atzītas arī pēc nelabvēlīgā tiesas sprieduma. Tiesāšanās IZM prasīja vairāk nekā 20 000 eiro, kas tika samaksāti ministres izvēlētam advokātu birojam.

RP akcentē, ka augstskolām nākas sastapties arī ar citām kļūdām ministres un IZM darbā, tāpēc nevēlas turpmāk samierināties ar vāju krīzes vadību un neuzticēšanos nozarei, virzot nepārdomātas iniciatīvas un pavirši izstrādātus dokumentus, neieklausoties nozares ekspertu viedokļos. "Nozares organizācijas ir pacietīgi cerējušas uz situācijas uzlabojumiem, ministrei gūstot pieredzi atbildīgajā amatā, tomēr jāsecina, ka iespējas ir izsmeltas."

Vaicāta, kā vērtē šādu RP prasību, I. Šuplinska norāda, ka ar šo informāciju iepazinusies tikai masu medijos, jo pašu vēstuli nav saņēmusi, tāpēc neko komentēt nevar. Savukārt JKP, ko pārstāv ministre, neplāno izvērtēt RP prasību, kā arī negrasās meklēt I. Šuplinskas vietā citu kandidātu. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) publiski paudis, ka ministre spējusi pandēmijas apstākļos vadīt nozari, kā arī turpina veikt sāpīgas reformas, tostarp augstskolu pārvaldības reformas. Jā, ministrei ir komunikācijas problēmas ar nozari, taču to vienmēr var uzlabot, un arī J. Bordāns ir gatavs palīdzēt pie tā strādāt. Arī A. Ašeradens kā vājāko ministres punktu min komunikācijas spējas, raksturojot to ar vienu vārdu – skarba. Taču visādi citādi neredz pamatu demisijas pieprasījumam.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas