Brīvdabas muzejā ir 118 koka celtņu, kurām ik pēc laika jālabo un jāmaina niedru jumti ēkām, gan jāstiprina pamati, gan jārestaurē durvis, logi, grīdas un citas būvdetaļas. Ik gadu šiem darbiem no valsts budžeta tiek atvēlēti 300 000 eiro, un ar tiem pietiek tikai neatliekamākajiem remontiem. Muzeja vēsturē piedzīvoti arī ugunsgrēki, viens no lielākajiem – 2000. gadā, kad nodega Kurzemes sētas dzīvojamā ēka, saimniecības daļa un stallis. Tika nolemts tos neatjaunot, bet aizvietot ar līdzvērtīgiem. Taču ir bijuši gadījumi, kad ēkas tiek atjaunotas pēc vecā parauga, tā tas notika ar muzeja pirmo eksponātu – Rizgu riju, kas 1980. gadā nodega.
Ik dēlītis jāpiezāģē
Viens no objektiem, kas nesen restaurēts, ir ūdenssūkņa "namiņš", arī 10 metru dziļā spice sakārtota. "Bija pēdējais laiks to sapucēt," teic muzeja direktore Zanda Ķergalve un piebilst, ka īpašs prieks par to jaunākajai paaudzei – no 1. maija, kad to pievieno ūdens sistēmai, var uzpumpēt un redzēt, kā tek. Vecākais krājuma glabātājs Mārtiņš Kuplais šo objektu raksturo kā tipveida "kroņa projektu", tādi savulaik uzstādīti vairākās Latvijas mazpilsētās. Šis konkrētais atvests no Kuldīgas. To, kā tas izskatījies pilsētvidē, var aplūkot 1897. gadā tapušajā Johana Valtera gleznā Tirgus Jelgavā, kur tas – ar kokgriezumiem izrotāto jumtiņu – labajā pusē redzams. Skaidrojot, kas tad šim objektam kaitēja un ko vajadzēja izdarīt, M. Kuplais norāda, ka bija satrunējusi apakšdaļa, kas bija jānomaina ar jaunu kokmateriālu. Statņiem bija jāprotezē gabali. Jumts arī tapa pilnīgi no jauna. Tas vien ir mākslas darba vērtībā, jo jūgendstils izcēlās ar bagātiem rotājumiem. Tas nozīmē, ka katrs dēlītis bija rūpīgi jāpiezāģē, kas nebūt nav racionāli, jo paliek pāri daudz atgriezumu. Taču izskats ir efektīgs!
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 15. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00