Kā atklāšanā atzina LKM direktore Anastasija Strauta, tā ir viena no plašākajām Latgales keramikas kolekcijām Latvijā, praktiski var teikt, ka Rēzeknē ir izveidots Latgales keramikas muzejs. Ikgadējā Eiropas projektu konkursā EDEN (European Destinations of Excellence) Latgales keramikas tradīcijas atzītas par šā gada izcilāko nemateriālās kultūras mantojuma sastāvdaļu.
Ekspozīcijas pirmajā kārtā, kas tika atklāta tieši pirms gada, muzeja apmeklētājs varēja izsekot Latgales keramikas pirmsākumiem no neolīta laika līdz pat XX gs. sākumam, savukārt otrā kārta Latgales keramika pasaulē iepazīstina ar Latgales keramikas ziedu laikiem XX gadsimta 20.-30.gados, kā arī mūsdienu meistaru devumu. Glazētā un svēpētā keramika, vecmeistaru Andreja Paulāna, Polikarpa Vilcāna, brāļu Riuču un daudzu citu darinājumi, rotaļīgā sīkplastika, kā arī Pētera Gailuma, Evalda Vasilevska, Staņislava Viļuma, Anitas Bernānes un citu vidējās un jaunākās paaudzes meistaru mūsdienīgie darbi. Pa visām muzeja ekspozīcijas zālēm ved podnieka baso kāju pēdu nospiedumi, simboliski atgādinot, ka māls kādreiz tika sūri un grūti mīcīts basām kājām.
Īpaša ekspozīcijas vieta atvēlēta mākslas zinātnieka Jāņa Pujāta piemiņai, viņa fotogrāfijām un personiskajām piemiņas lietām. Tikai pateicoties šī Latgales keramikas patrona enerģijai un degsmei, XX gadsimta 60.—70.gados atkal iedegās panīkušie podnieku cepļi, Latgales keramika ieņēma savu pienācīgo vietu Latvijas mākslas pasaulē.
Patlaban Latgalē darbojas četras podniecības studijas, jaunos meistarus sagatavo Rēzeknes Mākslas vidusskola. Podniecības tagadējais vecmeistars Antons Ušpelis atgādināja kādreizējo podnieku saukli, ar kuru tie tirgū reklamēja savu preci: «Pūdi, bļūdys, madaunīki, mozim bārnim sviļpaunīki!» Tagad Latgales keramiku var nopirkt gadatirgos, mākslas salonos, bet vislabāk pie pašiem meistariem, cepļa atvēršanas laikā.