Režisors Gauja aicina filmēšanas grupai ziedot pārtiku

Manis minētajā filmā "Skandāla dienasgrāmata" (Notes on a Scandal) pikantēriju ir visai maz, bet ļoti draudz psiholoģiskas drāmas par to, kā šīs kaislības iedragā cilvēku likteņus. Nekādas līdzības ar "Ugunsgrēku". Savukārt filma par Nīderlandes Miķelsonu būtu par bērnudārza audzinātāja grēcīgajām jūtām pret savu audzināmo, kamēr Gauja vēlas pievērsties kaut kam nesalīdzināmi mazāk pretdabiskāmam - vidusskolniekam un jaunai skolotājai. Bez tam,ja jau reiz valsts šo filmu nefinansē un Gauja lūdz ziedojumus, tad viņam ir brīvas rokas pašam izvēlēties, ko filmēs, un neviena padomos nav jāklausās. Ziedo parasti pēc brīvprātības principa - kam nepatīk režisora koncepcija, drīkst neziedot. Atšķirībā no gadījumiem, kad filma top par valsts finansējumu, jo tad gan filma zināmā mērā top par visu valsts iedzīvotāju piešķirtajiem līdzekļiem.

Pareizi - vajag kaut ko pikantu, kaut ko, kas pat tādu seriālu 'Ugunsgrēks' pārspētu! Neies tak' par kādu Miķelsonu, kas tur Nīderlandē visas normas un sabiedrības ierobežojumus pārkāpis - kādu izmeklēšanu un/vai filmu taisīt...

Tā ir reāla situācija. Personīgi zinu divus Skolotājas-skolnieka sakarus. Mīlai un apmātībai nekas nav šķērslis. Ne gadu starpības, ne vīri un ģimenes. Tā tas notiek. Bet par to kāda būs filma, neņemos spriest. Latviešu kino tomēr vēl pagaidām ir latviešu kino...

Lai jau veicas, bet paēst vajadzētu no paša ledusskapja!

Viss ir pareizi: Makss ir filmas tēla vārds, Mārcis — aktiera vārds īstajā dzīvē :)

Tu nepērc produktu, bet ziedo idejai. Ja ideja nepārliecina - staigā tālāk, bet, lūdzu, nepiekasies.