Vai pašvaldībai izdosies sabalansēt savus izdevumus un ienākumus, atkal neiekrītot desmitiem miljonu lielos mīnusos, rādīs laiks. Strādājot pie šī gada pašvaldības budžeta, sākotnēji tika plānots, ka ieņēmumi pārsniegs izdevumus, taču pēc investīciju programmas apstiprināšanas un vienošanās par dotāciju SIA Rīgas satiksme, deficīts tomēr sasniedza 55,6 miljonus eiro. Tiesa, šobrīd tiek lēsts, ka deficīts būs mazāks – ap 52 miljoniem.
Ilgstoši dzīvojot pāri līdzekļiem, pašvaldība dažu gadu laikā strauji sadeldējusi uzkrājumus, kas pirms pieciem gadiem pārsniedza 100 miljonus eiro. Tiesa, nevienā likumā vai citā normatīvā aktā nav noteikti nekādi kritēriji vai ierobežojumi budžeta atlikuma veidošanai, pašvaldībai vien atbildīgi jāizturas, lai budžeta līdzekļi tiktu lietderīgi un likumīgi izmantoti. Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Traidase savā blogā portālā makroekonomika.lv vērtē, ka uzkrājumu izmantošana uzturēšanas izdevumu segšanai būtu lietojama vien kā īstermiņa risinājums, kam vajadzētu sekot (konkurētspēju veicinošām strukturālām) reformām, taču Rīgas budžeta deficīta finansēšana no uzkrājumiem tiek izmantota jau kopš 2008. gada. Līdzīgi rīkojas daudzas pašvaldības.
Plānots, ka nākamā gada kopējie pašvaldības ienākumi būs 791,7 miljoni eiro, bet izdevumi – par 1,3 miljoniem eiro lielāki – 793 miljoni. Jāpiebilst, ka šogad pašvaldības kopējie ienākumi plānoti mazāki – 755,5 miljoni eiro, bet izdevumi krietni lielāki – 807,5 miljoni eiro. Turpmākos gados plānota straujāka ienākumu augšana, lēšot gan lielākus ieņēmumus no iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN), kas ir galvenais pašvaldības barošanas avots, gan no valsts – ES projektu īstenošanai.
Valsts sekretāru sanāksmē jau izsludināts noteikumu projekts, kas paredz veicināt galvaspilsētas satiksmes infrastruktūras attīstību. Šajā plānošanas periodā satiksmes infrastruktūras objektiem Rīgā būs pieejami 88,4 miljoni eiro. Šie līdzekļi paredzēti jau sāktajai Salu tilta kompleksa rekonstrukcijai, kā arī Austrumu maģistrāles pieslēguma ar ostu izveidei, kas paredz pārvada pār dzelzceļa līniju Rīga–Skulte ar pievadceļiem izbūvi, Tvaika ielas pārbūvi un Austrumu maģistrāles izbūvi Ieriķu ielas un Vietalvas ielas posmā. Jāpiebilst, ka Salu tilta rekonstrukcijas pirmā kārta tuvojas noslēgumam – satiksme jau ir atjaunota visās sešās braukšanas joslās, bet darbus pilnībā plānots pabeigt līdz gada beigām. Šobrīd notiek konkurss par otrās kārtas projektēšanu un autoruzraudzību, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.
Par nākamā gada prioritātēm Rīgas dome sauc sociālo palīdzību, atbalstu ģimenēm ar bērniem, izglītību un drošību, tāpat tiek norādīts, ka nākamgad plānots ievērojamus līdzekļus novirzīt ielu remontiem, asfalta seguma atjaunošanai, velo infrastruktūras attīstībai, vides labiekārtošanas darbiem. Lielākais remontdarbu apjoms nākamgad tiek plānots Brīvības ielā, kur segums tiks atjaunots no Brīvības pieminekļa līdz Lāčplēša ielai un no Gaisa tilta līdz Juglai (5,1 miljoni eiro). Segums pilnībā tiks nomainīts Lāčplēša ielā (1,4 miljoni eiro) un Skanstes ielā (1,8 miljoni eiro), remonti notiks arī Juglas ielā (0,4 miljoni eiro) u.c. Tāpat turpināsies rekonstrukcija Kr. Barona ielā, kur visā ielas garumā tiks atjaunots ietvju segums (0,9 miljoni eiro). Iekškvartālu piebraucamo ceļu remontam plānots piešķirt 4 miljonus eiro, veloceliņu attīstības programmai – 0,6 miljonus. No investīciju programmas 24 milj. eiro plānots novirzīt izglītības iestāžu remont- darbiem.
Viss raksts lasāms trešdienas, 25.novembra, avīzē Dienas Bizness!