Otrdien Rīgas pils rīkotajā diskusijā valdošās koalīcijas un opozīcijas pārstāvji palika katrs pie savas pārliecības par parakstu vākšanas pirmās kārtas atcelšanu. Kā zināms, no 2015.gada sākuma iecerēts, ka visi nepieciešamie apmēram 150 000 parakstu jeb 10 % no balsstiesīgajiem pilsoņiem organizatoriem būs jāsavāc bez valsts iesaistīšanās.
Otrdien Rīgas pilī pēc Valsts prezidenta aicinājuma pulcējās gan politiķi un juristi, gan ierēdņi un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Pēc sarunas, kurā prezidenta pārstāvji uzklausīja visas iesaistītās puses, valsts galvas lēmumu par referendumu likuma tālāko virzību prognozēt neņēmās Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne no "Vienotības". Viņa joprojām pārliecināta - parlamenta pieņemtās izmaiņas ir nepieciešamas. Uz Čepānes teikto nekavējās reaģēt opozīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienības deputāte Iveta Grigule. Tieši viņa pagājušajā nedēļā uzņēmās atbildību par deputātu parakstu vākšanu, lai lūgtu prezidentam grozījumus likumā neizsludināt un nodot tos Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.
Otrdienas sanāksmes mērķis nebija pieņemt konkrētus lēmumus, bet gan uzklausīt visu pušu argumentus, lai apkopojumu iesniegtu prezidentam Bērziņam, stāsta viņa padomnieks likumdošanas jautājumos Edgars Pastars. Lēmums par likuma izsludināšanu ir prezidenta ziņā, un tas vēl nav pieņemts, uzsvēra padomnieks. Bērziņa publiski paustais viedoklis, ka pirmajai parakstu vākšanas kārtai varbūt būtu piemērojama piecu procentu barjera, šajā gadījumā nav jāuztver kā signāls par prezidenta rīcību, apgalvo Pastars.
Ja prezidents likuma grozījumus tomēr izsludinās, tas neliegs 34 Saeimas deputātiem prasīt prezidentam likuma spēkā stāšanos uz diviem mēnešiem apturēt, šajā laikā sākot vākt vienas desmitdaļas vēlētāju parakstus referenduma ierosināšanai. Juristu domas gan dalās, vai šāds referendums varētu notikt, jo daļa no likumprojekta Latvijā ievieš Eiropas Savienības tiesību aktos paredzēto Eiropas pilsoņu iniciatīvu. Satversme liedz tautas nobalsošanai nodot līgumus ar ārvalstīm.