Rimšēviča lietas versija: Kukulis bijis no TKB, Martinsons darbojies kā savedējs

Tās pārstāvji ir ierauti vairākos kriminālprocesos par naudas atmazgāšanu, un šajās Valsts policijas izmeklētajās lietās izdevās iegūt būtiskas liecības no bankas bijušās vadības loka, kas arī bija iemesls KNAB aktivitātēm, ziņoja raidījums. Tāpēc ir apšaubāma Rimšēviča darbavietas un māju kratīšanas, viņa aizturēšanas un aizdomās turētā statusa piemērošanas saistība ar Latvijas Bankas prezidenta versiju par vairāku komercbanku koordinētu uzbrukumu viņam kā cīnītājam ar naudas atmazgāšanu.

KNAB aizdomas pret Ilmāru Rimšēviču ir par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā, bet otrs februāra vidū sāktajā kriminālprocesā aizdomās turētais ir uzņēmējs Māris Martinsons, kuram KNAB inkriminē kukuļņemšanas atbalstīšanu. Abi aizdomas noraida, tomēr raidījuma de facto iegūtā informācija par notikumiem, kurus tagad pēta korupcijas apkarotāji, ļauj izvirzīt versiju par lietas fabulu. Taču atsevišķas detaļas, kas varētu apdraudēt izmeklēšanu, de facto vismaz pagaidām nepubliskos.

Trasta Komercbankai licence ir anulēta pirms diviem gadiem. Eiropas Centrālā banka to izdarīja pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) ierosinājuma. Pamatojums - ilgstoši pieļauti nopietni pārkāpumi vairākās svarīgās bankas darbības jomās. "Ļoti ilgu laiku bankai ir bijusi izrādīta bezprecedenta pretimnākšana," tolaik paziņoja FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

de facto zināms, ka patiešām par iespējamām problēmām no FKTK puses bažas Trasta Komercbankai bijušas jau senāk. Te parādās LB prezidenta Ilmāra Rimšēviča iespējamā loma. Viņa oficiālajos pienākumos banku uzraudzība neietilpst jau vairākus gadus, taču var piedalīties regulatora sēdēs ar padomdevēja tiesībām. Turklāt LB prezidentam ir būtiska loma FKTK vadītāja un vadītāja vietnieka izvēlē – proti, kandidatūras uz šiem amatiem Saeimas balsojumam piedāvā LB prezidents kopā ar finanšu ministru.

Tāpat Rimšēvičam, kurš LB vada jau septiņpadsmito gadu, ir plaši sakari Latvijas politikas un biznesa aprindās, ko atzīst arī viņš pats. "Tā ir mana personība, ka es esmu vienmēr uzticējies cilvēkiem, klausījies, bijis atvērts. Esmu bijis gatavs tikties, rūpēties, lai visiem būtu labi," otrdien preses konferencē klāstīja Rimšēvičs.

Rimšēvičam pazīstams ir arī uzņēmējs Māris Martinsons, kurš vismaz agrāk, pirms biznesa nonākšanas viņa ģimenes locekļu rokās, savulaik bija redzams spēlētājs vairākās jomās, arī kādreiz samērā vaļīgi regulētajā nebanku aizdevumu jeb ātro kredītu nozarē. "Vārdu sakot, pazīstu, bet nevaru jums vairāk tālāk neko komentēt. Mūs nesaista nekādi ne biznesa darījumi, ne draudzības saites. Nekāda veida attiecību mūsu starpā nepastāv," par Martinsonu preses konferencē teica LB prezidents.

de facto zināms, ka saskaņā ar izmeklēšanas versiju lietā Martinsonam bijusi tāda kā savedēja loma. Politikas un biznesa aprindās par "lietu kārtotāju" dēvētais uzņēmējs bijis tas, kurš palīdzējis nodibināt kontaktu starp Rimšēviču un ar TKB cieši saistīto personu vai personām. Martinsons kalpojis kā sava veida garants, kas abām pusēm ļautu savstarpēji uzticēties un novērstu bažas par iespējamām provokācijām ar tiesībsargu iesaisti. Tas esot palīdzējis – tieši tāpēc KNAB šobrīd runā par vairāk nekā 100 tūkstošu eiro kukuļa iespējamo pieņemšanu no Rimšēviča puses.

Kāds bijis KNAB ieskatā iespējami dotā kukuļa iespaids uz TKB darbu, droši zināms nav. Tomēr pēc pāris gadiem bankai sākās problēmas, kuras atrisināt vairs nebija tik viegli. Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde sāka izmeklēt krimināllietas par TKB iesaistīšanos naudas atmazgāšanā; pie aizdomās turēto statusa tika gan bankas darbinieki, gan vadības pārstāvji.

TKB bijušās vadības komandas, kā arī lielākā īpašnieka Igora Buimistera pilnvarotais pārstāvis de facto pavēstīja, ka neviens no viņa klientiem nepiekrīt sniegt publisku viedokli. Tomēr de facto zināmais ļauj minēt, ka kādam no policijas izmeklēšanas pagurušajam ienāca prātā sniegt liecības, kas, kā izrādījās, varētu lieti noderētu KNAB.

Nav izslēgts, ka tieši šis Trasta komercbankas piemērs KNAB priekšniekam Jēkabam Straumem licis nākt klajā ar šādu aicinājumu pirmdienas preses konferencē: "Es vēlos īpaši aicināt kredītiestāžu pārstāvjus, kuriem ir jebkāda informācija par kukuļdošanu vai izspiešanu, ziņot par to KNAB. Vēlos norādīt, ka saskaņā ar Krimināllikuma 324.pantu, persona, kura devusi kukuli, var atbrīvot no kriminālatbildības, [ja tā par par notikušo labprātīgi paziņo]."

Netieši to, ka KNAB lieta ir saistīta ar Trasta komercbanku, apliecina arī pats Rimšēvičs, kurš kategoriski atsakās par šo bijušos kredītiestādi runāt, lai gan plaši komentē citas bankas, piemēram, Norvik un ABLV.

Rimšēvičs šonedēļ vairākas reizes solīja de facto interviju klātienē, taču vēlāk paziņoja, ka ir aizņemts un tiksies varēs tikai nākamnedēļ. Aktīvi viņš intervijas gan ir sniedzis starptautiskajiem biznesa medijiem, kur cita starpā atzinis, ka savulaik saņēmis mājienus par kukuļiem, taču par to neziņoja. Vai Rimšēvičs to ir pastāstījis KNAB tagad, viņš telefonsarunā skaidri neatbild: “Nē, nē! Nejautājiet man tās lietas. Saprotiet, es esmu parakstījies, es nevaru teikt un punkts. Ja jau es varētu, es, protams, būtu ļoti priecīgs iet un stāstīt visu."”

KNAB preses konferenci par kriminālprocesiem saistībā ar banku sektoru rīkoja kopā ar Valsts policiju, un abi dienesti slavēja labo sadarbību. "Šī mūsu sadarbība jau ilgst ilgāku laiku, un mūs vieno vienots mērķis – cīņa ar organizēto noziedzību dažādās tās izpausmēs," apgalvoja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

Tā vietā Rimšēvičs sevi pasniedz kā upuri un notiekošo mēģina parādīt kā "liela mēroga mērķētu, koordinētu sazvērestību". Par tiesībsargu piesaukto un starptautiskajā presē aprakstīto organizēto noziedzību Latvijas finanšu sektorā ilggadējais LB prezidents, izrādās, neko daudz nezinot. "Tas ir jūsu uzdevums šobrīd šīs lietas šķetināt un saprast. Un es domāju, ka pienāks laiks un jūs man piezvanīsiet, un mums būs tāda mierīga saruna, kur jūs pateiksiet, ka, jā – žēl, ka jūs agrāk to nesapratāt," klāsta Rimšēvičs. Tikmēr vairāki ar banku sektoru saistītie nesen sāktie kriminālprocesi un resoriskās pārbaudes gan liek nesteigties noraidīt organizētās noziedzības versiju, rezumēja de facto.

Krimināllietas par iespējamo kukuļošanu un naudas atmazgāšanu klientu interesēs nav vienīgās, kas šobrīd ir saistītas ar TKB. Arī bankas maksātnespējas process, kuru vadīja nu jau bijušais administrators Ilmārs Krūms, piesaistīja tiesībsargu uzmanību. Tagad Krūmam ir piemērota apsūdzība par izspiešanu organizētā grupā un noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju. Prokuratūras ieskatā, grupas sastāvā bijis arī cits bijušais administrators, no apcietinājuma nesen atbrīvotais Māris Sprūds. Šīs lietas atklāšanā policija cieši sadarbojās ar KNAB. Rimšēvičs šonedēļ atzina, ka Sprūds pie viņa mēdzis nākt runāt par dažādiem likumprojektiem, taču ne par maksātnespējas lietām.