Psihiskās veselības rādītāji Latvijā nav optimistiski. Atkarību izraisošo vielu lietošanā esam ES valstu saraksta augšgalā. Alkohols un narkotikas nes līdzi pašnāvības, paškaitējumu, depresiju un psihiskās veselības sarežģījumus. Un no tā cieš ne tikai pieaugušie, bet arī nepilngadīgie. Ārstēšanos nereti bremzē speciālistu pieejamība, piemēram, pie bērnu psihiatra Rīgā rindā jāgaida pat trīs mēneši.
Daiļrunīgā statistika
2024. gada dati liecina, ka pašnāvībās miruši 250 cilvēki, no tiem 42% saistīti ar alkohola patēriņu. Pieaudzis arī jauniešu paškaitējums – 2018. gadā tika fiksēti 108 gadījumi, bet aizpērn – 1110 (attiecīgi 83 un 477 pacienti). Atkarību izraisošo vielu lietošanā esam pirmajās vietās ES (11,7 litri alkohola uz vienu iedzīvotāju): 78% 15 līdz 16 gadu veci jaunieši vismaz vienreiz dzīvē lietojuši grādīgos dzērienus, bet 17% – narkotikas. Arī depresijas un trauksmes pazīmes ir plaši izplatītas sabiedrībā: gada laikā tās piemeklējušas ap 20% cilvēku, bet 62% cietuši no stresa un nomāktības. Izplatīta ir arī pēcdzemdību depresija – tā skārusi 18% jeb piekto daļu māmiņu, Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē informēja Veselības ministrijas (VM) Psihiskās veselības, atkarību profilakses un integrēto pakalpojumu nodaļas vadītāja Marika Petroviča. Lielākās problēmas šajā jomā ir sertificētu un praktizējošu speciālistu pieejamība: rindas ir gan pie psihiatra, tostarp bērnu, gan narkologa. Iemesls: trūkst šo ārstu. Šā gada statistika rāda, ka bērnu psihiatri ir 55, psihiatri – 258, psihoterapeiti – 90. Viņi visi ir pārslogoti un nereti saskaras ar izdegšanu.
Runājot par izmaiņām likumdošanā, M. Petroviča atgādināja – no pērnā gada ir noteikta kārtība, kā nepilngadīgajiem lemj par obligāto narkoloģisko ārstēšanu, proti, tā piemērojama, ja apdraudēta ir dzīvība vai veselība un citi ārstēšanās veidi nav efektīvi. Tāpat no 2025. gada 1. augusta ir ieviesti stingrāki alkohola pieejamības un tirdzniecības ierobežojumi. Ir arī izveidoti divi metodiskās vadības centri – VSIA Nacionālais psihiskās veselības centrs (NPVC) un Bērnu klīniskās universitātes slimnīca (BKUS) –, kuru uzdevums ir pārraudzīt ārstniecības procesu kvalitāti un vienotu pieeju profilakses, diagnostikas, ārstēšanas un pēctecības principiem. Šīs nedēļas valdības sēdē tika atbalstīta valsts psihiatrisko slimnīcu (Daugavpils, Strenču, Ģintermuižas, Piejūras, Ainažu) apvienošana zem NPVC.
Rosina likvidēt reģistru
Kā galvenās nozares prioritātes M. Petroviča minēja pakalpojumu attīstību (nepilngadīgajiem ar atkarībām, koordinētākas aprūpes pieejas stiprināšana Rīgā un reģionos); speciālistu kapacitāti, tostarp rezidentu vietu palielināšanu psihiatra (arī bērnu) specialitātēs; prevenciju un agrīnu palīdzību (atkarību izraisošu vielu pieejamības mazināšanu); sistēmas pilnveidi (tiesu ekspertīzes, starpinstitucionālo sadarbību).
NVPC Metodiskās institūcijas vadītāja psihiskās veselības jomā Jeļena Vrubļevska rosināja jaunajā šīs jomas nākamā perioda plānā ietvert vairākus punktus, piemēram, pašnāvības riska novērtējuma instrumentu/skalu adaptēšanu, izstrādi un ieviešanu somatiskajos un psihiatriskajos stacionāros; demences pacientu aprūpes uzlabošanu; strukturētas sadarbības nodrošināšanu starp ģimenes ārstiem, psihiatriem un neirologiem; medikamentu iekļaušanu kompensācijas sistēmā vismaz 75% apjomā; grūtnieču un pēcdzemdību perioda psihisko traucējumu ārstēšanas rekomendāciju un ārstniecības programmu izveidi.
J. Vrubļevska arī ieteica likvidēt personu ar psihiskiem traucējumiem reģistru. Darba grupa 2024. gada 22. aprīlī nosūtīja VM savu slēdzienu, bet joprojām no pārvaldes iestādēm (Latvijas Digitālās veselības centra un Slimību profilakses un kontroles centra) nav virzības. Saņemtas atbildes, ka nevar to likvidēt, jo «tad pazudīs narkoloģisko pacientu statistika», kas pēc būtības ir cits reģistrs. Tai pašā laikā psihiatrijas nozare uzsver, ka tas satur nepilnīgu informāciju, deformē statistiku par psihisko saslimšanu izplatību un ir iedzīvotājus diskriminējošs/ikdienu apgrūtinošs. Šobrīd ir precīzāki veidi statistikas apkopošanai, tāda ir arī E-veselība, kur tiek ievadītas receptes, slimības, nosūtījumi pie speciālistiem.
VM galvenais speciālists psihiatrijā Elmārs Tērauds informēja, ka patlaban Rīgas Stradiņa universitātē tiek veidota jauna atkarību psihiatra papildspecialitātes programma, kas nozīmē četru gadu specializāciju psihiatrijā vai bērnu psihiatrijā plus vienu gadu atkarību psihiatrijā. Jau šobrīd par šo programmu ir interese, un tiek plānots, ka pēc pusotra gada to varētu pabeigt pirmie rezidenti.
Pakalpojums jāattīsta reģionos
Uz Ingrīdas Circenes (JV) jautājumu par to, kas notiek, kad «salietojies bērns» nonāk BKUS, – vai viņam jāgaida uz speciālista pieejamību, M. Petroviča atbildēja, ka tā nav, speciālists uzreiz izvērtē pacienta stāvokli. Bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs piebilda, ka nepilngadīgie tiek hospitalizēti augsta veselību vai dzīvību apdraudoša riska gadījumā. Jāņem vērā, ka BKUS ir ierobežots gultu skaits (24). Mēdz būt tā, ka tās visas ir aizņemtas, tādā gadījumā bērns tiek vests uz Ģintermuižu. Ja stacionāros rindu nav, tad ar tām jārēķinās ambulatorajā sadaļā. I. Circene pauda – viņai ir informācija, ka tās var būt pat triju mēnešu garumā, un tādā situācijā nav garantijas, ka pēc izrakstīšanās no stacionāra nepilngadīgais atkal neķersies pie narkotikām un galu galā vēlreiz nenokļūs slimnīcā. Ņ. Bezborodovs atgādināja, ka šobrīd prioritāte ir stacionārā sadaļa (tā ir 7–9 reizes dārgāka nekā ambulatorā), liekot uzsvaru uz smagajiem gadījumiem.
M. Petroviča atzina, ka ar BKUS speciālistu komandu ir par maz, lai palīdzētu nepilngadīgajiem, pakalpojumam jābūt pieejamam reģionos. Vispirms to plānots ieviest Daugavpilī, kur ir šie speciālisti. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Līga Bāriņa gan apšaubīja speciālistu kapacitāti – Liepājā ir tikai divi bērnu psihiatri (viens Piejūras slimnīcā, otrs pieņem ambulatori par maksu), un tad rodas jautājums – vai ar to pietiek ārstēšanai? Viņasprāt, maksas pakalpojums bērniem nav risinājums. Viens no soļiem – jāpalielina rezidentu skaits šajā jomā.
Desmit gadu laikā psihiatrijā bija izveidojusies liela bedre, pērn rezidentūru pabeidza divi jaunie speciālisti, šogad ir pirmais gads, kad šis skaits pārsniedz desmit, norādīja NPVC zinātniskā institūta vadītāja Liene Sīle. Deficīta aizpildīšanai vajadzīgi 16 rezidenti gadā. Patlaban klīniskās mācības notiek visās Latvijas psihiatriskajās slimnīcās (piemēram, Ģintermuižā Jelgavā ir 16 rezidenti).
Sēdes noslēgumā I. Circene kārtējo reizi bija spiesta secināt, ka veselības aprūpei ir nepietiekams finansējums un 3,5 gadu laikā tai nav izdevies nodrošināt ilgtspējīgu modeli.