Riņķadancis ap Pēterbaznīcu nav beidzies

Likumprojekts par Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesībām, kas šīs Saeimas sasaukumam nonāca mantojumā no iepriekšējā, nav ticis tālāk par "pirmo kārtu". Panākts vien konceptuāls atbalsts tam, ka dievnamam jānonāk baznīcas, nevis Rīgas domes rokās. Taču joprojām nav skaidrs, vai par likumisko īpašnieku jākļūst Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai (LELB) vai Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Vācu Svētā Pētera draudzei. Pirms vairāk nekā gada komisijas sēdē, kurā tika skatīts šis jautājums, tika uzsvērts, ka svarīgi salāgot visas intereses, lai "Rīgas Svētā Pētera baznīca varētu pildīt dievnama funkcijas, iemiesojot arī ekumenisma tradīciju. Vienlaikus nedrīkstot zaudēt arī būtisko lomu, kas Rīgas Svētā Pētera baznīcai ir kā kultūrvēstures piemineklim un arī pasākumu norises vietai." Neraugoties uz abu pušu panākto vienošanos par draudzes iekļaušanos LELB, tās joprojām ir divas atsevišķas juridiskās personas – toreiz uz problēmu vērsa uzmanību Saeimas juristi, uzsverot, ka deputātiem nepieciešams ieviest izmaiņas likumprojekta tekstā, jo baznīca no valsts ir atdalīta un ar draudzes un savstarpējo LELB vienošanos netiks garantēts, ka Pēterbaznīca kā vēsturiskais piemineklis uz mūžīgiem laikiem paliks baznīcas pārvaldījumā.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā apliecināja, ka jautājums ir ietverts rudens sesijas darbu kārtībā, taču, kad tas varētu tikt skatīts, šobrīd nav pasakāms. Vēl tiekot gaidīts, ko teiks eksperti. Savukārt deputāte Inguna Rībena, kura parlamentā darbojas jau piekto sasaukumu, to nodēvē par mūžīgo vērtību, kam tā arī nav izdevies rast racionālu risinājumu. Pēc pēdējā raunda, kad šis jautājums ticis skatīts atbildīgajā komisijā, šķitis, ka beidzot rasts kopsaucējs, pārvarēti visi nepārvaramie šķēršļi, kas bremzēja lēmuma pieņemšanu, un dievnams beidzot tiks atdots baznīcai, kas vienmēr esot to atbalstījusi. Taču izrādās – nekā, un dokuments atkal nonācis atvilktnē.