Diena jau vēstīja, ka ACTA ir starptautisks nolīgums, kura mērķis ir apkarot preču zīmolu viltošanu, kā arī autortiesību pārkāpumus internetā. Tomēr kritiķi tajā saskata daudz līdzību ar pretrunīgo ASV likumdošanas iniciatīvu, kas pazīstama kā SOPA, un apgalvo, ka tā ļautu izspiegot jebkuru cilvēku, lai pārliecinātos, vai viņš internetā nepārkāpj autortiesības. SOPA apstiprināšana protestu dēļ ir atlikta, bet ACTA, kaut gan arī pret to notika protesti, ES un 22 tās dalībvalstu, arī Latvijas, pārstāvji ceturtdien parakstīja. Līgums pirms stāšanās spēkā gan vēl jāratificē ES un vēl piecām parakstītājvalstīm. Latvijā tas patlaban tiek virzīts uz Saeimu.
Latvijas vārdā ACTA parakstīja vēstnieks Japānā Pēteris Vaivars. Viņš Dienai norādīja, ka pats lēmumu par parakstīšanu nepieņem, tikai pilda Ministru kabineta uzdoto. «Jautājumu par pievienošanos šim nolīgumam virzīja Ekonomikas ministrija (EM), un tas tiks skatīts un pieņemts valdībā 2011. gada decembrī, un tad nekādi iebildumi no Latvijas sabiedrības neizskanēja,» viņš aizrāda.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs savukārt Dienai norādīja, ka, viņaprāt, satraukums par ACTA ir vairāk emocionāls, nevis balstīts reālos draudos interneta lietotāju brīvībai. Viņš arī meta akmeni sabiedrisko organizāciju dārziņā: «Līgumprojekts bija pieejams valdības mājaslapā, un visiem bija iespējas ar to iepazīties, bet ne pušplēsta vārda netika iebilsts. Acīmredzot interneta aizstāvji nav pārāk labi strādājuši.»
EM izplatījusi preses relīzi, kurā norāda, ka par līgumu jau 2010. gada jūlijā informētas vairākas sabiedriskās organizācijas, piemēram, Latvijas Darba devēju konfederācija, un tās iebildumus nav izteikušas. Jāpiebilst gan, ka EM informēto organizāciju sarakstā neparādās ne Latvijas Interneta asociācija (LIA), ne Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija, kuru darbības joma ir daudz tiešāk saistīta ar globālo tīmekli. LIA izpilddirektors jau paudis savu sašutumu par to.
EM arī sola, ka legālas darbības internetā ACTA neierobežošot: «Viss, kas līdz šim ir bijis likumīgs, arī ACTA ietvaros ir likumīgs.»
Ministrijas argumenti gan visiem nav šķituši gana ticami, un, piemēram, sociālajā tīklā Facebook izveidota Latvijas pirātu domubiedru grupa. Piektdien, kā novēroja Diena, tajā jau bija iestājušies vairāk nekā 100 biedru, viņu vidū arī sabiedrībā pazīstamas personas, piemēram, juristi un nevalstisko organizāciju aktīvisti.
Latvijas pirātu atbalstītāju organizators Armands Leimanis gan labāk pazīstams ar pārmetumiem par iespējamu plaģiātismu Riharda Kūļa veiktajā vācu filozofa Imanuela Kanta darba tulkojumā. A. Leimanis Dienai skaidroja, ka Uzņēmumu reģistrā jau iesniegts Pirātu biedrības dibināšanas pieteikums, un biedrības mērķis ir pārtapt partijā. Aktīvists arī solīja Rīgas domē iesniegt piketa pieteikumu - tas ieplānots 13. februārī pie valdības nama, lai protestētu pret ACTA parakstīšanu.