Spiegošana Latvijā varētu kļūt aizvien aktuālāka, tuvojoties Latvijas prezidentūrai ES Padomē. Šajā sakarā nereti tiek piesaukts Krievijas vārds. Jūs oktobra nogalē tikāties ar Krievijas prezidenta vienīgo palīgu Igoru Levitinu.
Levitina kungs ir bijušais Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētājs, tūliņ pēc valsts svētkiem paredzēta komisijas sēde, tādēļ pamatā runājām par to. Apspriedām arī vienu no mūsu ES prezidentūras prioritātēm - Centrālāziju. Šobrīd attiecības ar Krieviju, nodrošinot tranzītu uz un no Afganistānas gan pa autoceļiem, gan dzelzceļu, varētu raksturot kā ļoti labas. Ir zināma interese no Krievijas puses turpināt šo sadarbību arī pēc 2014. gada, kad liela daļa NATO bruņoto spēku tiks izvesti no Afganistānas. Tāpat runājām par divpusējo attiecību vispārējo stāvokli. Levitina kungs ir Krievijas prezidenta palīgs, tātad ļoti augsta amatpersona, kurai ir arī ietekme Krievijas politikas veidošanā. Pieskārāmies arī problēmlokiem. Vienojāmies, ka nepieciešams turpināt dialogu. Šobrīd iezīmējās, ka nākamgad varētu notikt Krievijas patriarha vizīte Latvijā. Datumi vēl tiek precizēti. Runājām arī par tālāko līgumtiesiskās bāzes attīstību - gan par Latvijas un Krievijas robežpārejas punktiem, gan par sadarbību gaisa kuģu katastrofu gadījumā meklēšanas, glābšanas operācijās.
Pēdējā laikā attiecības [ar Krieviju] iegājušas pozitīvā gultnē - Levitina vizīte, iespējamā patriarha vizīte, ārlietu ministriju vienošanās par sadarbību. Izskanējis viedoklis, ka šādu pavērsienu var norakstīt uz skaldi un valdi principu, proti, ar vienu no Baltijas valstīm attiecības pasliktinās, ar citu - uzlabojas?
Ja mēs paanalizētu vairāk nekā 20 gadu laikā divpusējās attiecības starp Krieviju un katru no Baltijas valstīm, mēs redzētu, ka ik pa brītiņam ir savi gaišie un savi tumšie brīži. Mūsu dialogs ar Krieviju patiesībā bijis samērā stabils kādus septiņus astoņus gadus. Vai šobrīd ir kaut kāds gaišāks vai tumšāks brīdis mūsu attiecībās? Es tomēr tā neteiktu. Tā ir daļa no parasta, normāla dialoga. Uz Lietuvas un Krievijas attiecību fona situācija ir labāka, bet tai pašā laikā labi zinām, ka bijušas ļoti asas domu apmaiņas publiskā līmenī par daudziem jautājumiem, sākot jau ar vēstures traktējumu. Daudzas Krievijas amatpersonas joprojām uztur spēkā mītu, ka Baltijas valstis gandrīz pašas aizskrēja pievienoties Padomju Savienībai, un noliedz okupācijas faktu. Mēs nemitīgi apmaināmies ar viedokļiem par nepilsoņu statusu. Mūs satrauc demokrātiskās opozīcijas apspiešana Krievijā. Uzskatām, ka spiediena izdarīšana uz Austrumu partnerības valstīm nav normāla prakse. Neredzu nekādu iemeslu, kādēļ Krievijai patlaban būtu tā jāuztraucas, ka trīs no sešām Austrumu partnerības valstīm - Ukraina, Moldova un Gruzija - nolēmušas veidot padziļinātas ekonomiskās attiecības ar ES. Ceram, ka kolēģi Maskavā sapratīs, ka Austrumu partnerība ir iespēja padziļināt un paplašināt kopējo Krievijas un ES dialogu, nevis redzēs to kā zaudējumu. Ja ne, tad diemžēl Austrumu partnerības jautājums arī būs strīdus ābols kopējā ES un Krievijas dialogā. Tas nevienam nav īsti vajadzīgs.
Visu intervju Latvijas prezidentūra ES ir pienākums un iespēja lasiet pirmdienas laikrakstā Diena!