Ja Minskas sarunas noritēs bez rezultātiem un jebkādas vienošanās, ir iespējams plašs militāras darbības uzliesmojums - "tas, ko 20.gadsimtā dēvētu par karu", sacīja ministrs.
Otrs variants varētu būt, ka vienošanās tiek noslēgta, bet netiek pildīta. No Krievijas puses tas nozīmētu teroristisku uzbrukumu pastiprināšanos, taču no Eiropas Savienības (ES) un NATO puses militāri uzbrukumi esot izslēgti, ES rīcībā esot ekonomiski piespiedu līdzekļi. "Nezinu, kā šo situāciju varētu nosaukt - par otro Auksto karu vai kā citādi, bet tas nozīmētu, ka mums jābūt gataviem uz provokācijām, arī bēgļu plūsma varētu pastiprināties," skaidroja ārlietu ministrs.
Trešais scenārijs būtu "brīnums", kad pēc konstruktīvām sarunām tiek noslēgtas vienošanās. "Tad Ukrainas austrumos ir klusums un ziņās mēs lasām tikai par to, kā Ukrainai tiek sniegta palīdzība," skaidroja Rinkēvičs.
Savukārt ceturtais variants varētu būt "iesaldētais konflikts - kā Piedņestra Moldovā, Abhāzija un Dienvidosetija Gruzijā," stāstīja Rinkēvičs.
Kā ziņots, šodien Minskā paredzēts tikties Vācijas, Francijas, Ukrainas un Krievijas līderiem, lai apspriestu miera plānu konflikta noregulējumam Ukrainā.
Minskā tiekas Vācijas kanclere Angela Merkele, Francijas prezidents Fransuā Olands, Ukrainas prezidents Petro Porošenko un Krievijas prezidents Vladimirs Putins.