Rinkēvičs Maskavā tiksies ar Lavrovu

Principā Jūsu teiktajam varu pilnībā piekrist ,ar pibildi ,ka Dombrovskis ,Pabriks uc. tā dēvētie latviešu politiķi nav pelnījuši godu saukties par nacionālistiem un Latviešu Tautas interšu aizstāvjiem .Tai pašā laikā Ždanoka ,Pliners ,Lindermanis uc.uzmetušies par krievu aizstāvjiem ,paši nemaz nebūdami krievi .Man ir tas gods pazit tiešām īstus Latvijas krievus ,kas varētu droši pamācit Latvijas "politiķus" patriotismā .Diemžēl viņu balsis tiek slāpētas ar lindemaņa tipa "politiķu" mūžīgo kaukšanu par "krievu" tiesībām Latvijā. Atlicis nedaudz vairāk kā mēnesis un Latvija pazaudēs pēdejo savas neatkarības simbolu - savu LATU .Un cietēji būs ne tikkai latvieši ,bet lēmumu par lata iznīcināšanu pieņema Saeima ,kur pārstāvetas ne tikkai "latviskas" partijas .Pēc balsojuma par euro ieviešanu ,neredzu nevienu nacionāli orientētu partiju .

Jus jau nerunajoet par latviesu nacionalistiem bet gan par tadiem, kas tadus telo un kas iedomajas, ka runa visu patriotu varda..... Jus jau runajiet par to organizaciju kas sevi sauc par Nacionalo Apvienibu.

Nacionālismam kā politiskai ideoloģijai vai nacionālistiem kā politiskai partijai būtu jābūt kā līderības un vadības spēkam, kas ved tautu uz aizvien jauniem un lielākiem sasniegumiem. Sasniegumiem zinātnē, mākslā, sportā, ekonomikā, tajās jomās, kurās nācijas sevi pierāda. Jā, arī valsts stiprumā, pašapziņā, sakārtotībā un ietekmē. Vai Latvijas politikā ir šāds nacionālisms? Jautājums muļķīgs. Nekā pat līdzīga tam. Latviešu esošajam politiskajam nacionālismam nav pozitīvas programmas. Tas gandrīz pilnībā sastāv tikai un vienīgi no rusofobijas. Latvijas politiskais nacionālisms nerunā par to, cik mēs esam sasnieguši un kā mēs varētu sasniegt vairāk. Latvijas politiskais nacionālisms runā tikai par to, cik bīstami ir krievi un Krievija, un ko visu tikai viņi mums nav nodarījuši, dara un, visticamāk, darīs nākotnē. Latvijas politiskajam nacionālismam ir tikai negatīva programma. Tas domā kategorijās - kādu pieminekli nojaukt, nevis par to, kādu pieminekli uzcelt. Tas domā, kā kaut ko aizliegt un ieriebt krieviem, nevis kā palīdzēt latviešiem. Latvijas politiskais nacionālisms nav vērsts uz to, ko mēs, latvieši, varētu izdarīt labāk, vairāk, uz to, kā palīdzēt saviem talantīgākajiem zinātniekiem un māksliniekiem, kas vairo mūsu nācijas spēku un atpazīstamību, mūsu nacionālistu pienesums kultūrai ir viens īslaicīgs vissliktākais kultūras ministrs, kāds jebkad bijis. Mūsu nacionālistu rūpes par valodu nesniedzas pat tiktāl, lai valsts izveidotu vienu kaut cik kārtīgu latviešu valodas vārdnīcu, lai finansētu latviešu literatūru, kino, brīnišķo tēlotājmākslu un teātri. Nē, nekas tāds nerūp mūsu tūdaliņiem, viņi vienmēr ir vērsti uz kaut ko negatīvu, lai apkarotu nepareizas filmas, sodītu skolotājus par nepareiziem uzskatiem, piespiestu kādu ar varu mācīties to, ko tas negrib mācīties, utt. Latviešu nacionālisms kā rusofobijas paveids ir nesaraujami sevi sapārojis ar krievu labsajūtu. Tas it kā paredz, ka latvietis jutīsies labi tikai tad, ja krievs jutīsies slikti un nekā savādāk. Nacionālistu runās klausoties ir skaidrs, ka tikai kaut ko darot ar krieviem var palīdzēt latviešiem.