Viņš atzīmēja, ka pašvaldību vadītājiem, viņu vietniekiem, izpilddirektoriem, kuri strādā civilās aizsardzības komisijās, sadarbojas ar Iekšlietu un Aizsardzības ministriju struktūrvienībām ir jāiepazīstas ar zināmu informācijas apjomu, kas attiecas uz valsts noslēpumu.
Valsts prezidents kliedēja priekšstatu, ka pašvaldību vadītāji iepazīsies ar pilnīgi visiem valsts noslēpumiem. Pēc Rinkēvičs paustā, tā tas nebūs, jo pielaide attieksies uz tiem noslēpumiem, kas skar pašvaldību vadītāju darbu.
Tāpat Valsts prezidents akcentēja, ka nebūs iespējams tālāk strādāt pie visaptveroša valsts aizsardzības koncepcijas ieviešanas bruņoto spēku un iekšlietu sistēmas līmenī. Rinkēviča ieskatā, ir skaidrs, ka šajā procesā ir jāiesaista pašvaldības.
"Daudzi bažījas par valsts pielaides saņemšanas procesa nedemokrātiskumu un necaurspīdīgumu. Valsts noslēpuma pielaides tiek rūpīgi vērtētas. Ja personai pielaide tiek atteikta, tas tiek izskaidrots. Personai ir tiesības pārsūdzēt valsts drošības iestādes lēmumu tiesā, kas vērtē visus apsvērumus," sacīja Valsts prezidents.
Rinkēvičs norādīja - ja kādam šķiet, ka ar viņu centīsies politiski izrēķināties, arī tā nav taisnība, jo process ir uz faktiem un juridiski korekti balstīts. Prezidents klāstīja, ka viens otrs pašvaldību vadītājs sācis paust satraukumu, ka pielaidi nedabūs, taču to nevar zināt.
Valsts prezidents sacīja, ka pēc valsts svētkiem viņš aicinās parlamentu diskutēt par nepieciešamību noteikt prasību saņemt pielaidi valsts noslēpumam pašvaldību vadītājiem, viņu vietniekiem un izpilddirektoriem, lai tie varētu pildītu savus pienākumus.
"Labi, ka tāda diskusija ir. Laikā, kad Eiropā notiek karš, mums ir jāgatavojas valsts aizsardzības un drošības stiprināšanai. Es neesmu no tiem, kas nāk ar kādiem pastarās dienas scenārijiem, bet mums ir jābūt maksimāli sagatavotiem," pauda Rinkēvičs.
LETA jau ziņoja, ka Rinkēvičs 7.novembrī sacīja, ka pienākums iegūt pielaidi valsts noslēpumam varētu attiekties arī uz pašvaldību vadītājiem, viņu vietniekiem un izpilddirektoriem.
Likumā par valsts noslēpumu noteikts, ka pieeja valsts noslēpumam ir atļauta personai, kurai saskaņā ar amata pienākumiem vai konkrētu darba uzdevumu ir nepieciešams veikt darbu, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību, un kura ir saņēmusi speciālo atļauju, ja tai nepieciešama pieeja konfidenciālai, slepenai vai sevišķi slepenai informācijai.
Likums arī paredz, ka personas pārbaude pieejai konfidenciālai, slepenai un sevišķi slepenai informācijai veicama, pirms tiek sākts darbs ar valsts noslēpumu.
Speciālo atļauju pieejai konfidenciālam, slepenam un sevišķi slepenam valsts noslēpumam var izsniegt Latvijas pilsonim, kurš nav jaunāks par 18 gadiem, kuram nav nodibināta aizgādnība, kurš ir parakstījis saistībrakstu, ka apņemas saglabāt un nelikumīgi neizpaust valsts noslēpumu, un kurš ir piekritis, ka kompetentas valsts drošības iestādes veiks nepieciešamos personas pārbaudes un valsts noslēpuma aizsardzības pasākumus.
Pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem tiek liegta personai, kura iesniegusi atteikumu no Latvijas pilsonības, kuras rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā. Tāpat pieeja liegta personai, kura sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu vai par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, - neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.
Pieeja liegta personai, kura notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu vai par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, atbrīvojot no soda. Pieeja valsts noslēpumam liegta arī personai, kura ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts, kas nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, drošības dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.
Pieeja liegta personai, kura pēc 1991.gada 13.janvāra darbojusies Padomju Savienības Komunistiskā partijā, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā vai Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā.
Tāpat pieeja liegta personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu, uzskatīt, ka speciālās atļaujas izsniegšana neatbilst nacionālās drošības interesēm. Pielaidi liegs arī personai, kurai konstatēti psihiski un uzvedības traucējumi, tai skaitā traucējumi alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu lietošanas dēļ, kas dod pamatu apšaubīt tās spēju ievērot valsts noslēpuma aizsardzības nosacījumus.
Likums paredz arī to, ja personai netiek izsniegta speciālā atļauja, tas ir pietiekams pamats, lai atteiktu tai pieņemšanu darbā, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai aizsardzību.