Ronis: airBaltic jāmeklē stratēģiskais investors

Slepena vienošanās „Prudentia” konsultantiem paredzēja pusmiljona „veiksmes atlīdzību”, saņems „tikai” 175 000 PIETIEK 30.11.2011. Komentāri (49) Slepena vienošanās, kas šā gada 14. novembrī slēgta starp Ministru kabineta konsultantiem Prudentia Advisers un valdības kontrolēto aviokompāniju airBaltic, bija paredzējusi Ģirta Rungaiņa (attēlā) un Jāņa Lielcepures Prudentia pusmiljona latu „veiksmes atlīdzību”, ja valsts un privātais akcionārs tiešām iemaksātu airBaltic visas summas, ko bija apņēmušies. Taču nu konsultantiem nāksies samierināties ar 175 tūkstošiem latu, - tā rāda slepenās vienošanās daļa, kas nonākusi Pietiek rīcībā. Get Adobe Flash player Slepenā vienošanās noteic: Prudentia uzdevums būtu veikt pārrunas ar airBaltic akcionāru – tātad valsts un SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas – pārstāvjiem un panākt, lai Latvijas valsts un Baltijas Aviācijas Sistēmas kā airBaltic akcionāri veiktu savai līdzdalībai aviokompānijā proporcionālu un iepriekšējās vienošanās noteikumiem atbilstošu ieguldījumu airBaltic aizdevuma veidā un ieguldījuma pamatkapitālā veidā. „Par līgumā 2.5.punktā noteikto pakalpojumu sniegšanu pasūtītājs maksā uzņēmējam Veiksmes atlīdzību LVL 250 000 apmērā un PVN. Minētā atlīdzība tiek maksata, ja atbilstoši vienošanās noteikumiem pasūtītājam ir piešķirts Latvijas valsts un SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas aizdevums,” paredz slepenā vienošanās. Savukārt vēl 250 tūkstošus latu kā otru „veiksmes atlīdzību” privātkonsultanti saņemtu, ja tiktu veikts airBaltic akcionāru līdzdalībai proporcionāls ieguldījums aviokompānijas pamatkapitālā no Latvijas valsts un SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas puses. Līdz ar Ministru kabineta otrdienas lēmumu un Satiksmes ministrijas trešdienas rīcību, par nominālvērtību (Ls 224 453) pārņemot SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas Latvijas Krājbankā ieķīlātās akcijas, domājams, ka Prudentia apsolīto summu nesaņems. To Pietiek trešdienas vakarā apliecināja arī avoti Satiksmes ministrijā, norādot – pat ņemot vērā Prudentia tuvību valdības vadītājam, šādu „gājienu” būtu grūti kādam izskaidrot. Taču, kā rāda Pietiek rīcībā esošā slepenās vienošanās daļa, arī gadījumā, ja visu airBaltic nepieciešamo summu būs spiesta ieguldīt valsts, Prudentia par saviem pakalpojumiem vienalga saņems iespaidīgu summu – 175 tūkstošus latu. „Gadījumā, ja jebkuru iemeslu dēļ SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas neveic līdzekļu ieguldījumu pasūtītājā [t.i. airBaltic] atbilstoši vienošanās noteikumiem, kā rezultātā iestājas vienošanās noteiktās sekas un Latvijas valsts ir kļuvusi par vienīgo līdzekļu ieguldītāju pasūtītājā, pasūtītājs maksā uzņēmējam atlīdzību LVL 175 000 apmērā un PVN,” paredz slepenā vienošanās. Turklāt šo summu Rungaiņa un Lielcepures uzņēmums par saviem pakalpojumiem desmit dienu laikā saņems vēl papildus savai iknedēļas samaksai: vienošanās atklāj, ka jau kopš oktobra vidus Prudentia ik nedēļu saņem 11,4 tūkstošus latu (+PVN). Pēc „veiksmes atlīdzību” saņemšanas šī summa tiks samazināta uz „tikai” 7500 latiem + PVN. Pietiek pagaidām nav izdevies saņemt valdības pārstāvju komentārus – par ko tieši Prudentia saņems 175 tūkstošus latu, ja visas airBaltic nepieciešamās summas nāksies iemaksāt Latvijas valstij. Prudentia Advisers saskaņā ar Lursoft datu bāzes ziņām simtprocentīgi pieder akciju sabiedrībai - ieguldījumu brokeru sabiedrībai Prudentia, kas savukārt neatklāj savus akcionārus un labuma guvējus, taču pēdējā tās akcionāru sapulcē akcionārus pārstāvējušas divas personas – Rungainis un Lielcepure. Pietiek šodien publisko tā rīcībā nonākušo slepenās vienošanās daļu.

Olšteins, kurš šovasar izstājās no Vienotības, sev labākas politiskās izredzes saredzot ZRP rindās, bija ekonomikas ministra Kampara juridiskais padomnieks laikā, kad valsts sekretāra amatu ieņēma Pūce. Informēti avoti Pietiek neoficiāli Olšteinu tolaik raksturoja kā Jaunupa lietu kārtotāju ministrijā. Piemēram, jautājumos, kas attiekušies uz vēja enerģijas kvotām, kur saskatāmas ar Vienotību saistītu uzņēmēju biznesa intereses, kontaktpersona bijusi tieši Olšteins. „Visi, kas gribēja runāt par vēju, tālāk par Olšteinu netika,” norādīja kāds avots. Dienu pirms 11. Saeimas sanākšanas Olšteina vadībā notika ZRP šķelšanās, kas bija politiski izdevīga Vienotībai, jo vājināja to vēlēšanās apsteigušo ZRP. Līdz tam Jaunups politikas kuluāros demonstrēja informētību par ZRP iekšienē notiekošiem procesiem, un neoficiāli bija zināms, ka viņa kontaktpersona ir Olšteins. Dombrovska trešās valdības izveides gaitā, kad valdības apstiprināšana bija atkarīga no sešiem ZRP šķeltniekiem, no Olšteina puses bija mēģinājums ekonomikas ministra amatā bīdīt it kā bezpartejisko EM pārraudzībā esošās Latvijas Garantiju aģentūras valdes priekšsēdētāju Klāvu Vasku, kas amatā tika apstiprināts Kampara laikā ar Pūces rīkojumu. Jaunupu un Olšteinu saista arī attiecības ar miljonāru, mežistrādes firmas Pata AB īpašnieku Uldi Mierkalnu, kuram piederošajā ložā gan Jaunups, gan Olšteins redzēti skatāmies hokeju. Olšteins, būdams ekonomikas ministra juridiskais padomnieks, neoficiāli turpinājis strādāt Pata AB, atbildot par ofšoru apkalpošanu. Pata AB ir vinnējusi 2,7 miljonu vērtu iepirkumu no EM pārraudzībā esošā uzņēmuma Latvenergo meitassabiedrības Sadales tīkls. EM valsts sekretāra māte Dace Pūce 2011. gada augustā Vienotībai ziedoja 20 000 latu, bet brālis Jānis Pūce - vēl 8 000 latu. 28 000 latu ir netipiski liela summa, ko miljonāru sarakstos neatrodama ģimene ziedo kādam politiskajam spēkam. Salīdzinājumam - divreiz pa 18 000 latu pirms gada divām Vienotību veidojošām partijām ziedoja miljonārs Donāts Vaitaitis. Kad Pietiek Pūcem jautāja par naudas izcelsmi, viņš norādīja, ka ģimene to varējusi atļauties, tālākos jautājumus mudinot uzdot mātei un brālim.

Nepatīk tās Roņa runas par Krieviju. Jo tālāk mēs būsim no šīs valsts biznesa tikumiem, jo labāk.

Kāds tur burts krievu alfabētā nākošais pēc burta A - Antonovs? Burts B? Nu tad jāmeklē Banditovs!