Pašvaldība saņēma valsts finasējumu ekoloģiski tīras apkures sistēmas ieviešanai, taču cenšoties ietaupīt, prācentās un nopirka akmeņogļu katlu, par ko var nākties atmaksāt zaļajam mērķim doto valsts finansējumu. Tā Ropažu iedzīvotājiem šoziem var nākties maksāt gan par apkuri, gan neveiksmīgi nopirkto katlu.
Pirms dažām nedēļām Ropažu mērs rīkoja atvērto durvju dienās kaltumājā. Tur iedzīvotājiem svinīgi izrādīja jauno apkures sistēmu. Slavēja, ka izdevies veiksmīgs valsts finasēts zaļais projekts. Taču apmeklētāju vidū bija dzirdamas runas, ka tā vis neesot - solītā šķeldas katla vietā uzstādīts videi nedraudzīgais akmeņogļu. Tas ne tikai nozīmē, ka Ropažos un Silakrogā nekurinās ar šķeldu, bet arī var nākties valstij atmaksāt nepareizi iztērēto naudu - 300 000 latu.
Pirms diviem gadiem Ropaži iesaistījās valsts programmā, lai samazinātu kaitīgo izmešu daudzumu. Uzrakstīja projektu un saņēma finansējumu, taisījās atjaunot un pārbūvēt katlu māju, taču, kad tika līdz ekoloģiski kurināmā katla pirkšanai, nekas vairs nenotika kā plānots.
Iniciatīvu uzņēmās pašvaldības darbinieks Jānis Dzerkalis, kurš pats strādāja ciemata apkures nodrošināšanā. Šķita, ka viss ir drošās rokās. Tomēr rezultāts ir tāds, ka šim pašam darbiniekam piederoša firma SIA Blitzdorf, kas dibināta tikai pāris mēnešus pirms līguma noslēgšanas, Polijā nopirka un nakts melnumā ajaunotajā katlu mājā uzstādīja akmeņogļu katlu.
Mērs apgalvo, ka to nav zinājis, jo Blitzdorf neiesniedza apkures katla tehnisko specifikāciju. Ropažu izpilddirektors mēģināja to sameklēt internetā pēc katla tehniskajiem parametriem, un tā atklājās, ka zem zaļās izkārtnes nopirkts videi nedraudzīgais akmenogļu katls.
Dzerkalis jau ilgāku laiku slimo un nav rādījies ne pašvaldībā, ne kaltlu mājā. Viņš uzskata, ka visu var labot, katlu nedaudz pārveidojot. Dzerkalis skaidro, ka Polijā ražotais akmeņogļu katls esot lētāks. Cik tieši tas izmaksājis, neatklāj ne viņš, ne poļu firma. Tas esot komercnoslēpums. Dzerkalim piebalso tagadējais Ropažu mērs Antons Cibuļskis, bet bijušais mērs Ivars Gailītis vērsies KNAB, jo notikumā ar apkures katlu saskata izplānotu krāpniecību.
Cibuļskis un Dzerkalis cer, ka katlu vēl izdosies pārbūvēt un viss beigsies laimīgi. Bet Gailītis un Putniņš uzskata, ka tā ir tikai laika vilcināšana. Viņi lasījuši eksperta atzinumu, ka tas nav iespējams.
Šobrīd projektam jau jābūt nodotam. Projekta dokumentāciju gaida projekta uzraugi Vides investīciju fondā, kuri lems vai paveiktais atbilst izvirzītajam mērķim.
Kamēr Vides investīciju fonds vēl gala vārdu nav teicis, Ropažos jau apzinās, ka projekts nav izdevies un jādam par to būs jāatbild.
Katlu mājas projektu uzsāka, kad pie Ropažu vadības bija Cibuļskis, tad kādu laiku pagastu vadīja Gailītis un nu atkal Cibuļskis. Tāpēc Cibuļskis izsecinājis, ka par visu jāatbild Gailītim.
"Es parakstīju līgumu maija mēnesī 15., 16. maijs un atbrīvoja mani 25. maijā. Līdz ar to es tajā laikā nevarēju paspēt fiziski strādāt un atkārtoti mani ievēlēja šī gada 29.maijā. tātad vesela gada laikā domes priekšsēdētājs Ivars Gailītis – viņam vajadzēja kontrolēt šo situāciju, kas strādāja, kāpēc strādāja utt. Vai projekta vadītājam, izpilddirekotoram konkrēti. Līdz ar to es nemāku pateikt, kas tur bija," sacīja Cibuļskis.