Viņa skaidro, ka finansējuma piesaistīšana šāda satura radīšanai ir Latvijas politisko partiju uzdevums, bet pašreizējā situācija liecina par politiķu neizdarību un vieglprātību, par mediju politikas neesamību Latvijā.
"Sabiedriskie mediji vairāk nekā 20 gadus nav pievērsuši pietiekamu uzmanību saturam, kas paredzēts krievvalodīgo iedzīvotāju daļai. Sekošana mediju tirgus diktētajām tendencēm un pārliecībai, ka Latvijas iedzīvotāji automātiski pievienosies Latvijā veidoto mediju auditorijai, radījusi situāciju, kad daļu sabiedrības ierobežotā apjomā sasniedz vai vispār nesasniedz informācija, kas saistīta ar Latvijas notikumiem," norādījusi pētniece, piebilstot, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju saprot krievu valodu un interesējas arī par Krievijas mediju izklaides produktiem.
"Krievijas mediju Latvijā nav daudz, bet tie ir ļoti ietekmīgi no tirgus un auditorijas viedokļa. Krievijas TV kanāli piedāvā saturu, kas ļauj šai skatītāju grupai justies komfortabli, tie palīdz veidot saikni ar Krieviju un attīsta piederības izjūtu tās kultūrai un aktualitātēm," skaidroja Rožukalne, norādot, ka Krievijas mediju ietekmi Latvijā pastiprina daudzu krievu mediju, galvenokārt laikrakstu, redakcionālā politika.
"Šie laikraksti, izceļot noteiktas personības un to viedokļus, atbalsta Krievijas nostāju, atkārtojot Krievijas politiskās propagandas klišejas un interpretējot šādu rīcību kā auditorijas pieprasījumu. Tāpēc, lai gan mediju kanālu daudzveidība ir pietiekama, daļa Latvijas iedzīvotāju, kas patērē tikai atsevišķus medijus krievu valodā, nesaskaras ar faktiem un viedokļiem, kas liktu šaubīties par Krievijas politikas un mediju satura atbilstību Latvijas sabiedrības un valsts drošības interesēm, kā arī mūsdienīgas demokrātijas tradīcijām," piebilda pētniece.
Rožukalne arī norādīja, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji lielu daļu ikdienas informācijas saņem sociālajos portālos.
"Šajā vidē cirkulē dažādu mediju saturs un iespējams uzzināt atšķirīgu skatījumu uz aktuālajiem notikumiem, tomēr šie kanāli nav neitrāli, jo atbilstoši algoritmiem piedāvā lietotājiem tādu informāciju, par kuru viņi iepriekš jau interesējušies. Sociālo tīklu komunikācijas rezultātā, par spīti tās demokrātiskumam un saturiskajai daudzveidībai, veidojas šaurā tematu lokā ieslēgtas auditorijas grupas, kurām nav pieejama informācija vai kuras nevēlas iegūt tādu informāciju, kas ļautu izprast aktuālo notikumu daudzpusību un sarežģītību," secina pētniece.