Šā brīža parāds nenogremdēs

Dienas aptaujātie eksperti gan teic, ka pašlaik situācija ir pilnīga cita, sākot jau ar to, ka atšķirīgi ir krīzes iemesli un valsts makroekonomiskie rādītāji. Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste atgādina, ka 2008. gadā Latvija vēl nebija eirozonas valsts, bija lielas bažas par lata stabilitāti un starptautiskajos tirgos aizņemties varēja par ārkārtīgi augstiem procentiem (Lietuvai, kas to izdarīja, tie bija 10%). Tādēļ Latvija aizņēmās no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) ar 3% likmi un stingriem nosacījumiem. 

Nav jādzēš līdz nullei

Pašlaik, kad Latvija ir eirozonā, mēs bez grūtībām varējām aizņemties starptautiskajos finanšu tirgos bez kādiem ārējiem nosacījumiem, turklāt ar procentu likmi, kas ļoti tuva nullei. Saskaņā ar Valsts kases informāciju Latvijas Republikas obligācijas iegādājās investori pārsvarā no Eiropas valstīm (piemēram, aktīvu pārvaldītāji un bankas no Vācijas, Austrijas, Francijas, Lielbritānijas un Skandināvijas). Kopējais investoru pieprasījums pēc obligācijām pārsniedza 1,4 miljardus eiro.

Pašlaik Latvijas budžets ir daudz sabalansētāks nekā iepriekšējās krīzes laikā, mēs neesam dzīvojuši bezatbildīgi un pāri saviem līdzekļiem, norāda Rutkaste. Līdz ar to ir arī pilnīgi cita situācija ar parāda atdošanu. Latvijas Bankas ekonomists skaidro, ka valstīm atšķirībā no privātpersonām savs parāds nav jādzēš līdz nullei, tās var ilgtermiņā dzīvot ar saprātīga parāda līmeni, to pārfinansējot jeb, citiem vārdiem sakot, pagarinot. Faktiski tas nozīmē, ka, beidzoties izlaisto obligāciju termiņam, kad parāds jādzēš, valsts emitē jaunus vērtspapīrus.