Izlūku interesi raisījusi arī Latvijas iesaistīšanās Eiropas Kosmosa aģentūras darbā.
Viens no SAB uzdevumiem ir aizsargāt valsts zinātnisko un tehnisko potenciālu.
Iniciatīvu Zinātniskās darbības likuma grozījumu izstrādei rosinājušas SAB pretizlūkošanas darbā konstatētās Krievijas Ārējā izlūkošanas dienesta nelegālā izlūka Sergeja Jakovļeva aktivitātes. Kā SAB ziņoja jau savā 2010.gada darbības pārskatā, laikā no 2000. līdz 2008.gada vidum Latvijā periodiski uzturējās Krievijas Ārējā izlūkošanas dienesta nelegālis Sergejs Jakovļevs, kurš vadīja Igaunijas augsta ranga amatpersonas Hermana Simma izlūkošanas darbu Krievijas labā.
Jakovļevs izlūkdarbībai izmantoja maldinošu - Ekvadorā dzimuša Portugāles pilsoņa - identitāti.
Šobrīd SAB var atklāt, ka laikā no 2004. līdz 2005.gadam Jakovļevs Latvijā aktīvi centās iegūt informāciju arī par zinātniskiem pētījumiem augsto tehnoloģiju, tostarp polimēru kompozītmateriālu tehnoloģiju, nanotehnoloģiju, jomā.
Informāciju Jakovļevs meklēja ne vien Latvijas Zinātņu akadēmijas, zinātnisko institūtu un augstskolu mājaslapās, bet arī kontaktējoties ar Latvijas zinātniekiem, kā rezultātā ieguva informāciju par vairākiem pētījumu projektiem.
Savu interesi par zinātnes jomu Jakovļevs pamatoja ar savu viltus identitāti un tai atbilstošu ieganstu - lai rietumvalstu investori varētu ieguldīt finansējumu zinātnes projektu attīstībā.
SAB iesniegto Zinātniskās darbības likuma grozījumu mērķis ir jau pastāvošā tiesiskā regulējuma saskaņošana attiecībā uz zinātnisko darbību un nacionālo drošību, kā arī valsts noslēpuma aizsardzību.
Otrs likuma grozījumu mērķis ir noteikt iestāžu sadarbību valsts zinātniskā potenciāla aizsardzībā, kā arī nacionālās drošības nodrošināšanā, ja to skar noteiktu zinātnisko pētījumu projektu veikšana.
Izstrādes gaitā grozījumi bija apspriesti ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, Saeimas Juridisko biroju, Izglītības un zinātnes ministriju, kā arī zinātnes nozares pārstāvjiem - Latvijas Zinātnes padomi, Latvijas Zinātņu akadēmiju, Latvijas Rektoru padomi un vadošo zinātnisko institūtu vadītājiem.
Ņemot vērā to, ka Latvijas Valsts prezidents ir nodevis grozījumus Zinātniskās darbības likumā otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, Satversmes aizsardzības birojs ir gatavs turpmākām diskusijām un darbam grozījumu redakcijas precizēšanā, norādīja Rāta-Saliņa.
Jau ziņots, ka Saeima 14.februārī pieņēma grozījumus Zinātniskās darbības likumā, kas paredz uzlabot zinātnisko institūciju tiesisko aizsardzību, komercializāciju un zināšanu pārnesi.
Likumā arī noteikts, ka zinātnieka vispārējais pienākums ir pārtraukt zinātniskos pētījumus, ja tie, pēc valsts drošības iestādes atzinuma, var radīt draudus nacionālajai drošībai. Valsts drošības iestādes pārstāvji Latvijas Zinātnes padomes (LZP) darbā varēs piedalīties ar padomdevēja tiesībām to jautājumu izskatīšanā, kuri skar nacionālās drošības un valsts noslēpuma aizsardzības jomu. Pieņemot lēmumu jautājumā par minēto jomu, LZP būs jāņem vērā nacionālās drošības iestādes atzinums.