Likumprojektā "Par Starptautiskās tiesas jurisdikcijas atzīšanu" reizē tiks paredzēts, ka valdība izstrādās deklarāciju, kurā ietvers vairākus nosacījumus Starptautiskās tiesas jurisdikcijas ierobežošanai un īstenošanai. Tie būs atsauce uz Latvijas valstisko nepārtrauktību, citu saistošu starptautisko strīdu risināšanas līdzekļu izmantošana un starptautiskajos līgumos paredzēto strīdu risināšanas mehānismu prioritāte un tādas obligātās jurisdikcijas neatzīšana, ko prasītājs atzinis tikai konkrēta strīda risināšanai.
Tāpat valdība deklarācijā noteiks laika periodus jurisdikcijas īstenošanai, kā arī kā nosacījumus jurisdikcijas ierobežošanai noteiks nacionālās drošības interešu aizsardzību saistībā ar bruņoto spēku uzņemšanu un nosūtīšanu uz ārvalstīm, prasītāja pienākumu vismaz sešus mēnešus iepriekš informēt par nodomu vērsties pret Latviju Starptautiskajā tiesā, kā arī minēs iespēju jebkurā laikā atsaukt vai veikt grozījumus deklarācijā.
Priekšlikumu noteikt, ka prasītājam par savu nodomu vērsties pret Latviju starptautiskajā tiesā jāinformē vismaz sešus mēnešus iepriekš, iesniedza deputāts Rihards Kols (NA).
Likumprojekta anotācijā ĀM skaidro, ka Latvija ir ANO dalībvalsts un saskaņā ar ANO ietvaros izveidotās Starptautiskās tiesas Statūtu, tā ir arī Starptautiskās tiesas Statūtu dalībvalsts, tomēr Latvija pagaidām nav atzinusi tiesas jurisdikciju. Tiesas jurisdikciju ir atzinušas 72 valstis, to skaitā 23 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, ieskaitot Lietuvu un Igauniju.
Ministrijā norāda, ka Latvijai kā tiesiskai valstij, kas vēlas stiprināt starptautisko tiesību lomu starptautisko attiecību veidošanā, ir nepieciešams atzīst ANO Starptautiskās tiesas obligāto jurisdikciju. Vienlaikus ministrijā atgādina - jāapzinās, ka jebkura iesaiste tiesas procesā var radīt gan negatīvu, gan arī pozitīvu ietekmi, un šī ietekme nav vērtējama tikai finanšu izpratnē.
Likumā tiks paredzēti galvenie nosacījumi, uz kādiem Latvija atzīs jurisdikciju, bet detalizēta turpmākā rīcība sakarā ar deklarācijas teksta izstrādi un tiesas jurisdikcijas faktisko atzīšanu tiks uzticēta Ministru kabinetam, skaidro ĀM. Statūti paredz, ka valstīm papildus ir īpaši jāpiekrīt ANO Starptautiskās tiesas jurisdikcijai, pirms tās var būt puses strīdos.
ĀM norāda, ka atbilstoši pieņemtajai valstu praksei, iesniedzot deklarāciju, valstis ir tiesīgas paust nosacījumus, uz kādiem Latvija atzīs jurisdikciju, tādējādi ierobežojot to jautājumu loku, par kuriem tās var vērsties tiesā, kā arī par kuriem citas valstis varētu vērsties pret iesniedzējvalsti.
Ministrijā skaidro, ka Latvijai ir neliela pieredze starptautiskajā tiesvedībā, tādēļ, ņemot vērā šo, un, ievērojot citas valstij svarīgas intereses, būtu nepieciešams deklarēt šādus nosacījumus, piemēram, tādas obligātās jurisdikcijas neatzīšana, ko prasītājs atzinis tikai konkrēta strīda risināšanai.
Vēl viens no nosacījumiem paredz, ka jautājumos, kas skar valsts aizsardzību un drošību, piemēram, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalība starptautiskajās operācijās un misijās ārvalstīs vai ārvalstu bruņoto spēku atrašanās Latvijā, Latvija neatzīst ANO Starptautiskās tiesas jurisdikciju. Minētais nosacījums ir saistīts ar šī brīža ģeopolitisko situāciju un tieši skar ar Latvijas suverenitāti un integritāti saistītos jautājumus, norāda ĀM.